Lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāna apspriede Mazirbē


Jau apritējusi pusotra nedēļa kopš brīža, kad Mazirbes Lībiešu tautas namā uz tikšanos sapulcējās visi interesenti un aktīvisti no visām Līvu savienības nodaļām, lai noslēguma tikšanās reizē iepazītos ar Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanas plāna prezentāciju.

Kopumā nemateriālā kultūras mantojuma plānā 2019. — 2023. gadam pēc jaunākajiem papildinājumiem ir iekļauti turpat 50 veicamie darbi un uzdevumi. Līvu savienības biedru un draugu paveikto plāna izveidē ļoti augsti novērtēja arī kultūras ministre Dace Melbārde, uzsverot savu un valsts atbalstu lībiešu kultūras mantojuma pieteikuma iekļaušanai vispirms Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, bet vēlāk — arī iekļaušanai UNESCO sarakstā.

Darbs pie Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāna norit jau ilgāku laiku, bet īpaši aktīva rosība ir kopš šī gada marta. Sākotnējie ierosinājumi apkopoti lībiešu kopā sanākšanās Mazirbē, Ventspilī, Kolkā un Rīgā. Pēc katras tikšanās iesūtīti vēl vairāki ierosinājumi, kurus Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite pievienoja kopējam sarakstam, ar kuru plašāk iepazīstināja klātesošos. Noslēguma sanāksmē Mazirbē tika noslēgta vienošanās par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāna gala versiju un tā tālākai virzībai uz pieteikuma Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam iesniegšanu. Tas jāpaveic līdz 29. jūnijam un šo atbildīgo uzdevumu veiks Lībiešu kultūras centra «Līvõ Kultūr sidām» vadītājs Valts Ernštreits.

Kultūras ministre Dace Melbārde savā iedvesmojošajā uzrunā uzsvēra, ka Līvu savienības biedru jau līdz šim ieguldītais apjomīgais darbs ir nesis būtisku ieguvumu.

Ministre atgādināja, ka mūsdienās nemateriālais kultūras mantojums atšķirībā no materiālā mantojuma «ir daudz izzūdošāks un trauslāks». «Es domāju, ka lībiešu kultūra ir tā, kas var īpaši labi izskaidrot, ko nozīmē trausls nemateriālais kultūras mantojums un cik viegli to ir pazaudēt, ja nepietiekoši kādā laika brīdī, īpaši skarbā vēsturiskā periodā, tam netiek pievērsta uzmanība. Ir virkne pasākumu, kuri nepārtraukti ir jāuztur aktīvi mantojuma saglabāšanas programmās, lai to varētu nodot nākamajām paaudzēm. Tas, ka šie darbības punkti jau ir jūsu plānā, labi un skaidri apliecina, ka esat ļoti piedomājuši pie tā, kā savu kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Vissvarīgākais ir tas, lai, pirmkārt, iegūtu jūs paši. Lai vēl papildus tam, ka jūs jau esat pārliecināti par nestajām vērtībām, iegūtu vēl stingrāku pārliecību, ka tas, ko jūs darāt, ir ļoti nozīmīgi lībiešiem un līdz ar to arī mūsu valstij,» uzsvēra ministre.

Viņa atzina, ka no atbildīgās ministrijas un valsts institūciju puses atbalstīs Līvu savienības apņemšanos, cik vien tas būs iespējams. «Viss šis darbs notiek tādā simboliskā laikā, kad arī šim — Mazirbes Lībiešu tautas namam tiks uzsākti jumta labošanas darbi. Es saku — tā simboliski, jo, manuprāt, ir ļoti pareizi, ka valsts nāk ar stabila atbalsta sajūtu. Savs mantojums un vērtības ir jākopj pašiem un pašiem arī jānodod no rokas rokā nākamajām paaudzēm, savukārt valsts un arī starptautisko organizāciju uzdevums ir radīt šos stingros pamatus un jumtu, kas ir gan likumi un akti, gan finansējums un palīdzība dažādos citos veidos,» sacīja D. Melbārde.

Valsts Ernštreits plāna noslēguma versijas prezentācijā skaidroja, ka lībiešu gadījumā šādu pieteikumu veidot ir gan grūti, gan vienkārši. Grūti tādēļ, ka lībiešiem ir ļoti savdabīga vēsture. Lībieši no vienas puses ir daļa arī no Latvijas kultūras mantojuma kopumā, kas saglabājies no seniem laikiem līdz mūsdienām. «No otras puses, ir kultūras telpa, kas pārstāv atšķirīgu kultūru no Latvijas un latviešu kultūras, kas atrodas mums apkārt. Gan Latvijai kopumā, bet jo īpaši pašai lībiešu sabiedrībai ir ļoti svarīgi tas, lai gan lībieši paši, gan lībiešu organizācijas, gan ar lībiešiem saistītas pašvaldību un valsts iestādes savā starpā maksimāli sadarbotos, lai mēs varētu izveidot šādu vienotu lībiešu kultūrtelpu. Tas, kas ir panākts veidojot šo piecu gadu darbu sarakstu un plānu, ir pienākušais brīdis katra dzīvē. Proti, ka, beidzot katram no mums ir bijis daudz vairāk jāpadomā, ko viņš ir gatavs dot no savas puses un darīt, lai lībiešu mantojumu nevis teorētiski, bet tieši praktiski savām rokām saglabātu, veicinātu un rūpētos, lai šis mantojums nonāktu paaudzēm nākotnē,» uzsvēra V. Ernštreits.

Prezentācijas noslēgumā izvērtās saistoša diskusija, kuras laikā izskanēja vēl vairākas interesantas un vērtīgas ierosmes jaunām iniciatīvām. Piemēram, kultūras ministre minēja Latvijas simtgades gada programmu «Skolas soma», kur lībiešu kopiena var radīt piedāvājumu dažāda vecuma bērniem un skolām visā Latvijā, kas būtu izglītojoša aktivitāte apvienojumā ar ekskursijām uz Lībiešu krastu. Klātesošie uzsvēra akcentēt arī Ziemeļkurzemes lībiešu krasta labos un īpašos arhitektūras būvniecības piemērus, bet īpaši apjomīga iecere un vielaikus arī milzu izaicinājums būtu virtuālā muzeja izveidošana, kas būtu lieliska iespēja plašai sabiedrībai beidzot aplūkot lībiešu mantojumu vienkopus vienā vietā, nevis mūsdienās tik plaši izkaisītu.

Projekts «Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis», tiek īstenots ERAF Igaunijas-Latvijas programmas Reģionālās ietvaros. Kopīgi šī projekta īstenošanā sadarbojas Latvijas Lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs», Līvu savienība «Līvõd Īt», kā arī Dundagas, Ventspils un Rojas novadu pašvaldības.

Artūrs Andžs, Līvu savienības Ventspils nodaļas biedrs


Fotogalerija celotajs.lv »

Komentēt nav lemts