Noslēdzies projekts «Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis UNESCO-tūrisms»

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Noslēdzies projekts «Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis UNESCO-tūrisms»' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Noslēdzies projekts «Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis UNESCO-tūrisms»' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Noslēdzies projekts «Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis UNESCO-tūrisms»' iekš Twitter

Projekta mērķis ir radīt jaunus uz mazajām etniskajām kultūrām balstītus tūrisma produktus, kas veicinātu to attīstību un popularizēšanu. Projektā ir iesaistīti četri nelieli etnisko kultūru reģioni – Setomā reģions un Kihnu sala Igaunijā un Suitu zeme un Lībiešu krasts Latvijā.

Projekta īstenotāji un sadarbības partneri ir Etniskās Kultūras Centrs «Suiti», Dundagas novada pašvaldība, Ventspils novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Alsungas novada pašvaldība, LLTA «Lauku ceļotājs», Setomā Tourism NVO, Kihnu pašvaldība, Kihnu kultūrtelpas fonds, Verskas pašvaldība, nodibinājums Setu institūts. 

Projekta kopējais budžets ir 1 123 547,00 EUR, no tiem 85% jeb 955 014,95 EUR ir publiskais finansējums no Eiropas reģionālās attīstības fonda. Dundagas novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 99 808,00 EUR, no kuriem 85% jeb 84 836,80 ir ERAF finansējums, bet 15 % jeb 14 971,20 EUR ir pašvaldības līdzfinansējums. Projekts tiek īstenots kopš 2017. gada marta un to pabeigs 2020. gada februārī.


Projekta galvenās aktivitātes

Produktu attīstība.

Ir izstrādāti 4 reģionu tūrisma maršruti, apvienojot tūrisma aktivitātes, pieejamos pakalpojumus, mājražotāju produktus, apskates vietas u.c. Tika radītas īpašas reģionu tūrisma pakas, kuras var ērti izmantot gan individuāli, gan grupas, akcentējot konkrētā reģiona etnisko identitāti un kultūras mantojumu. Kultūras identitātes atpazīšanai tika radīts speciāls zīmols, kuru izmantot, lai akcentētu reģiona etnokulturālo mantojumu uz pārējo tūrisma produktu fona. Vietējie tradicionāli etniskā kultūras mantojuma glabātāji, tūrisma uzņēmēji un mājražotāji tika iesaistīti vairākos semināros, darba grupās un praktiskajās nodarbībās profesionālu lektoru vadībā, kas ļāva apgūt prasmes sekmīgai etniskā mantojuma kā tūrisma produkta attīstībai. Tāpat tika organizēti pieredzes apmaiņas braucieni pie citām mazajām etniskajām grupām, kuras jau veiksmīgi attīsta šāda veida tūrismu. Aktivitātēs iesaistījās plaša sabiedrība – gan uzņēmēji, gan pašvaldības, gan NVO, gan mājražotāji, gan vietējā kultūras mantojuma glabātāji. Pirmo reizi Latvijā un ļoti veiksmīgi Lībiešu krastā un Dundagā noritēja arī Mājas kafejnīcu dienas. Tajās iesaistījās liels skaits vietējo iedzīvotāju, mājražotāji, tūrisma uzņēmēji, fiziskas personas. Pasākums bija ļoti apmeklēts. Šāds pasākuma formāts tika pārņemts no Igaunijas partneriem un domājams izvērtīsies par veiksmīgu ikgadēju reģiona tradīciju, kas ļaus tūristiem iepazīt reģiona kultūras mantojuma bagātību un specifiku.

Sekmīga UNESCO zīmola izmantošana tūrismā.

Trīs no projektā iesaistītajām etniskajām kultūrām jau ir iekļautas UNESCO kultūras mantojumu sarakstā. Lībiešiem šī bija iespēja uzzināt, kāda ir UNESCO zīmola nozīme un kādi ir ieguvumi vietējā tūrisma veicināšanā. Projektā tika iepazīts kā ar UNESCO zīmolu strādā citas etniskās kultūras, tūrisma uzņēmējiem dodoties arī uz vienu no veiksmīgākajām UNESCO zīmola izmantotājām tūrismā – Ungāriju. Savukārt lībieši šajā projektā uzsāka sekmīgu virzību uz lībiešu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Lībiešu kultūrtelpa vēl nav iekļauta UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā, taču projekta laikā tika sagatavots un iesniegts pieteikums Lībiešu kultūrtelpas iekļaušanai Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kas ir pirmais solis Lībiešu kultūrtelpas iekļaušanai UNESCO sarakstā. 2018. gada 8. novembrī Lībiešu kultūrtelpa ir iekļauta Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.  Procesā piedalījās plaši pārstāvēta lībiešu kopiena, kurā vairāku sanāksmju rezultātā tapa pieteikums. Pēc projekta īstenošanas process turpinās – lībiešu kultūrtelpa ir ceļā uz pasaules UNESCO mantojuma sarakstu.

Mārketings un komunikācija.

Projektā tika izstrādāti vairāki tūrisma materiāli – kartes, brošūras, kalendārs, stila grāmatas, tradicionālo tērpu un svētku grāmatas, ceļveži, bukleti.

Projektā tapuši šādi Izdevumi:

  • Rokasgrāmata: Kā vietējo kultūras mantojumu izmantot tūrismā? (latviešu un igauņu valodā);
  • UNESCO mantojuma vietas un kultūrtelpas. Tūristu programmas (latviešu, angļu un igauņu valodā);
  • Katrai tautai savs tērps (latviešu un igauņu valodā);
  • Ceļvedis pa Suitu novadu (latviešu, angļu, krievu un igauņu valodā);
  • Ceļvedis pa Lībiešu krastu (latviešu, angļu, igauņu un vācu valodā);
  • Ceļvedis pa Kihnu salu (latviešu, angļu, igauņu un vācu valodā);
  • Ceļvedis pa Setomā (latviešu, angļu, igauņu un krievu valodā);
  • Suitu stila grāmata (latviešu valodā);
  • Stila grāmata Lībiešu krasts (latviešu valodā);
  • Kihnu stila grāmata (igauņu valodā);
  • Setomā stila grāmata (igauņu valodā);
  • Kalendārs 2018;
  • Brošūra un karte tūristiem «Pa Suitu zemi» (latviešu, angļu, krievu un igauņu valodā);
  • Tūristu karte «Līvu krasts aicina!» (latviešu, angļu, krievu un igauņu valodā).

Materiāli bez maksas ir pieejami šo reģionu tūristiem vietējos tūrisma informācijas centros, kā arī būs pieejami elektroniski. Materiāli ir radīti par visiem 4 reģioniem gan kopīgi, gan atsevišķi. Tūrisma centros ir pieejami materiāli ne tikai par savu reģionu, bet arī pārējiem projektā iesaistītajiem reģioniem. Projekts līdzfinansēja arī Lībiešu saieta nama atklāšanu, inventāra iegādi (tehnoloģiskais aprīkojums un eksponāti), kā arī Lībiešu saieta nama mājas lapas izveidi.

Projekts ir veicinājis izpratni par etniskā kultūras mantojuma potenciālu un sniedzis zināšanas par tā atdzīvināšanas iespējām un metodēm.

Projekta laikā notikušas šādas darba grupu un dalībnieku sanāksmes, pieredzes apmaiņas braucieni, semināri tūrisma pakalpojuma sniedzējiem Dundagas novadā:

  • Dundagas novada tūrisma uzņēmēju – pakalpojuma sniedzēju darba grupas sanāksme par tūrisma maršruta izstrādi;
  • praktiskais seminārs tūrisma pakalpojuma sniedzējiem Dundagas novada un Ventspils novada līvu piekrastes teritorijā;
  • praktiskais seminārs Dundagas un Ventspils novada tūrisma pakalpojuma sniedzējiem Jūrkalnes, Alsungas un Kuldīgas novados;
  • darba grupa par tūrisma uzņēmēju savstarpējās sadarbības veidošanu;
  • praktiskais seminārs Dundagas novada tūrisma pakalpojuma sniedzējiem «Meistarklase lībiešu tautastērpa aubes šūšanā»;
  • Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautā «Lībiešu kultūrtelpa» pieteikuma prezentācija un diskusija par turpmākiem plāniem.

Partneru sanāksmes:

  • projekta partneru sanāksme  Setomā, Igaunijā, 2017;
  • projekta partneru sanāksme Jūrkalnē, Burdona festivāls, 2017;
  • projekta partneru sanāksme Rīgā, 2018;
  • projekta partneru sanāksme  Kihnu, Igaunijā, 2018;
  • projekta partneru sanāksme Ungārijā, 2018;
  • projekta partneru sanāksme Kuldīgā, 2018;
  • projekta partneru sanāksme Kolkā, 2019.

Pieredzes apmaiņas braucieni:

  • Dundagas novada tūrisma uzņēmēju pieredzes apmaiņas brauciens Setomā, Igaunijā, 2017;
  • Pieredzes apmaiņa Ungārijā par UNESCO pasaules mantojuma tēmu, 2018.
  • Dundagas novada tūrisma uzņēmēju pieredzes apmaiņa Atvērto kafejnīcu dienām uz Kihnu, Igaunijā, 2018;
  • Dundagas novada tūrisma uzņēmēju pieredzes apmaiņa Atvērto kafejnīcu dienām uz Setomā, Igaunijā, 2018;
  • Dundagas novada tūrisma uzņēmēju pieredzes apmaiņas brauciens pie suitiem, 2018;
  • Dundagas novada tūrisma uzņēmēju un folkloras ansambļa pieredzes apmaiņas brauciens uz konferenci par UNESCO zīmola nozīmi un tā sekmīgu izmantošanu Hānajā un Verskā, Igaunijā, 2018;
  • Pieredzes un mācību brauciens uz Līvu krastu, 2019;
  • Dundagas novada tūrisma uzņēmēju pieredzes apmaiņas brauciens pie suitiem uz Mājas kafejnīcu pasākumu, 2019;
  • Projekta noslēguma pasākums Kihnu, Igaunijā, 2019.

Projektā ir tapuši vairāki tūrisma materiāli, izstrādāts vienota stila zīmols, iesniegts pieteikums lībiešu kultūrtelpas iekļaušanai Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un citas aktivitātes lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, popularizēšanai un attīstībai. To skaitā tika iegādāts Lībiešu saieta nama tehniskais aprīkojums tā pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī iegādāti un izveidoti iekštelpu un ārtelpu eksponāti.

Lībiešu saieta nama tehniskais aprīkojums:

  • interaktīvais stends ar speciāli izstrādātu interaktīvo spēli par lībiešu kultūru (tajā skaitā spēles saturs un tās tulkojums);
  • multifunkcionāla iekārta (print, scan, copy);
  • dokumentu kamera;
  • televizors;
  • interaktīvais ekrāns;
  • printeris;
  • stacionārais dators un piederumi;
  • divi portatīvie datori.

Iekštelpu un ārtelpu eksponāti:

  • tradicionālais zvejas tīkls;
  • Ziemeļkurzemes lībiešu (sievietes un vīrieša) tautastērpi;
  • lībiešu līgavas vainags;
  • zvejas laivas eksponāts.

Reklamējot Lībiešu krastu, šogad pirmo reizi Latvijā tika rīkotas Mājas kafejnīcu dienas (MKD) Lībiešu krastā. Gatavojoties šim pasākumam, tika rīkotas sapulces un mācību semināri.  Izdots buklets Mājas kafejnīcu dienas Dundagā un Lībiešu krastā.

Mājas kafejnīcu dienu rīkotāju tikšanās un sapulces:

  • pasākuma Mājas Kafejnīcu dienas Lībiešu krastā un Dundagas novadā mērķis. Kas ir Mājas kafejnīca?  Mājas kafejnīcu pieredze Igaunijā Kihnu salā un Setomā. Par nepieciešamajām teorētiskajām un praktiskajām mācībām Mājas kafejnīcu dienu rīkotājiem, 2018;
  • Par pasākuma Mājas Kafejnīcu dienas Lībiešu krastā un Dundagas novadā konceptu. Par Rojas novada Lībiešu krasta iekļaušanu pasākumā. Slīteres Ceļotāju dienas organizēšanas gaita un saistība ar Mājas kafejnīcu dienām Lībiešu krastā un Dundagas novadā. Par paredzētajiem info un drukas materiāliem Mājas kafejnīcu dienām, 2019.

Semināri par MKD rīkošanu:

  • Kas ir mājas kafejnīcas? Kas nepieciešams kafejnīcas izveidei? Mājas kafejnīcu prezentācija. Pieredze Igaunijā. Labie piemēri. Dārza noformēšana, dekorēšana un pielāgošanas iespējas mājas kafejnīcai, piemēri. Radošo darbnīcu izveide, labie piemēri. Vienotās atpazīšanas zīmes izveidošana, 2019;
  • Produkta, kafejnīcas koncepta un identitātes veidošana. Viesmīlība, viesu uzņemšana. Labas noskaņas radīšana. Ēdiena noformēšana, prezentēšana. Ēdiena izcenojuma veidošana. Produkta pārdošana, 2019;
  • Par Mājas kafejnīcu dienu mārketingu. Par akcijas nozīmi novada tēla un Līvu krasta popularizēšanā. Higiēnas normas un prasības, kas jāievēro mājas kafejnīcā, 2019;
  • Mājas kafejnīcas dizaina un noformējuma veidošana, 2019;
  • noslēguma sapulce ar kafejnīcu rīkotājiem. Atskats par paveikto MKD, 2019.

Mājas kafejnīcas Lībiešu krastā un Dundagas novadā notiks arī šajā gadā 6. un 7. jūnijā kopīgi ar Slīteres ceļotāju dienām.

Pagājušajā gadā rīkotās Māju kafejnīcas ir lieliski izdevušās un raisījušas vēlmi organizēt kā ikgadēju pasākumu ne tikai mūsu novadā, bet  devušas iedvesmu veidot šādu pasākumu arī citviet Latvijā!

Projekta «UNESCO-tourism» vadītāja Ilze Šteine


Komentēt nav lemts