Tā sauksies grāmata, kuru nepilnu gadu pēc iepriekšējās grāmatas — «Lībiešu krasta stāsti» izdošanas ir sākusi rakstīt kolciniece, lībiete, novadpētniece, dzimtās puses patriote un nenogurdināmā rakstniece Baiba Šuvcāne.
Topošā grāmata ir iecerēta kā loģisks turpinājums agrāk veiktajiem pētījumiem un sarakstītajām grāmatām par lībiešiem, viņu tradicionālo kultūru, dzīves veidu, vēsturi, mājvietām Ziemeļkurzemes jūrmalā, ko veidojušas autores Valda Marija Šuvcāne un Baiba Šuvcāne. Apgādā Jumava ir iznākušas grāmatas «Lībiešu ciems, kura vairs nav» (2002.), «Lībiešu folklora» (2003.), «Mazirbe – mazs ciems jūrmalā» (2006.), «Senais lībiešu ciems Kolka» (2010.), «Lībiešu krasta stāsti» (2012.). Paveiktais darbs lībiešu tradicionālā kultūrmantojuma saglabāšanā ir sabiedrībā novērtēts — autore Valda Marija Šuvcāne saņēmusi Lielo Folkloras balvu, Rīgas Latviešu biedrības Andreja Krastkalna balvu, KKF mūža stipendiju. Autores Baibas Šuvcānes grāmata «Senais lībiešu ciems Kolka» 2011. gadā tika nominēta Zelta ābeles balvai dokumentālās prozas sadaļā, bet recenzents, dzejnieks un publicists Rimants Ziedonis to novērtējis kā vienu no labāk nostrādātākajiem novadpētniecības darbiem latviešu grāmatniecībā, tās autore Baiba Šuvcāne par 2010. — 2011. gadu saņēma Talsu novada Aleksandra Pelēča literāro prēmiju.
Grāmatā tiks atspoguļota neliela, bet viena no Ziemeļkurzemes paša lībiskākā ciema dzīve vairāku gadsimtu garumā. Savulaik te ritēja rosīga dzīve, šeit kompaktā teritorijā dzīvoja lībiešu kopiena, kuras saziņas līdzeklis ikdienā bija lībiešu valoda.
Grāmata «Sauc par Vaidi mūsu ciemu» veltīta vienam no Dundagas lībiešu jūrmalas ciemiem Vaidei un tās ļaudīm. Grāmatā tiks apkopota un atspoguļota Vaides ciema kultūrvēsture vairāku gadsimtu garumā – no 16.gs., kad Vaides ciems pirmo reizi minēts vēstures avotos, līdz pat mūsdienām. Kaut arī Vaides ciems ir mazākais no lībiešu jūrmalas ciemiem, tomēr tā iedzīvotāji lībiešu kultūrā atstājuši ļoti dziļas pēdas. Īpaša nozīme ir senajai Žonaku mājvietai, kura ir bijusi šūpulis ļoti plašajai un lībiešu kultūrvēsturē nozīmīgajai Bertholdu dzimtai. Žonaku mājas un to iemītnieki lībiešu sabiedrībā ir leģendāri.
No Vaides Žonakiem nākuši slavenā un labākā lībiešu teicēja Marija Šaltjāre, viņas brālis, jūras jahtu kapteinis Andrejs Bertholds (ASV), viņa dēls bibliotēku zinātnieks un lībiešu kultūras mantojuma popularizētājs Artūrs Benedikts Bertholds ASV, lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds, lībiešu tradīciju un valodas zinātāji Paulīne Kļaviņa un Viktors Bertholds, vecākā un pēdējā dzimtās lībiešu valodas zinātāja pasaulē Grizelda Kristiņa, ārsts Šveicē Marsels Bertholds, pasaulslavenais pianists Kanādā Arturs Ozoliņš un vēl citi. Tieši šīs dzimtas pēcnācēji bija pēdējie lībiešu valodas nesēji mūsdienās.
Jaunajā darbā tiks akcentēta lībiskā dzīves veida, izglītības, tradīciju, muzikālās kultūras, reliģiskās piederības, folkloras nozīme ciema vēsturē un attīstībā. Autores galvenais pētniecības objekts vienmēr ir bijuši cilvēki, viņu likteņi un dzīves veids lībiešu ciemos, tāpēc arī šī darba viens no galvenajiem mērķiem ir pētīt un atspoguļot lībiešu dzimtu attīstību un pēctecību Vaides ciemā kontekstā ar ciema senāko vēsturi un mūsdienām. Grāmatas veidošanā tiks izmantoti arhīvu, bibliotēku, materiāli, zinātnieku pētījumi, Vaides iedzīvotāju personīgās atmiņas, materiāli lībiešu valodā, sarakste un intervijas ar bijušajiem Vaides iedzīvotāju pēctečiem ASV, Kanādā, Šveicē, Zviedrijā.
Grāmatas prognozējamais apjoms 400 lpp., tekstu papildinās apmēram 200 melnbalto un krāsaino fotogrāfiju.
Grāmata būs labs un saistošs palīgs ikvienam interesentam Latvijā, kas vēlēsies plašāk iepazīties ar nelielo, bet savdabīgi interesanto Vaides ciemu un šo īpatnējo un skarbo Latvijas nostūri, kas visos laikos ir vilinājis ceļotājus ar īpašo savdabību, ko šim tālajam krastam ir devuši tās pamatiedzīvotāji – lībieši.