Kolkas katoļu baznīcas apkārtne apzaļumota un labiekārtota

 

4. oktobrī Kolkas Jūras Zvaigznes Dievmātes Romas katoļu draudze svinēja baznīcas iesvētīšanas 18. gadadienu. Tieši pirms astoņpadsmit gadiem senais koka guļbūves dievnams tika pārvests no Sakas pagasta Grīņiem uz Kolku, kur tas 1997. gada 4. oktobrī tika iesvētīts no jauna — Dievmātes Jūras Zvaigznes godam. Skaista sakritība, ka šogad aprit tieši 80 gadi, kopš baznīcas ēkas celta tās iepriekšējā mājvietā – Grīņu rezervātā.

Jubilejas gadskārtā, ar novada pašvaldības atbalstu un draudzes uzņēmību, Kolkas katoļu baznīcas apkārtne ieguvusi jaunu ārējo veidolu – glītus īves dzīvžoga apstādījumus, dekoratīvu šķelto akmeņu sētas apmali un izlīdzinātu zemes slāņa uzbērumu, kas nākamajā pavasarī tiks apzaļumots ar zālienu. Atsaucoties Dundagas novada pašvaldības izsludinātajam vietējo iniciatīvu projektu konkursam, Kolkas katoļu draudze pavasarī bija sagatavojusi projektu baznīcas teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai, lai atdalītu un vizuāli akcentētu baznīcai piegulošās zemes robežas no tuvumā esošajām dzīvojamām mājām, saimniecības ēkām un mazdārziņiem.

Septembra beigu — oktobra sākuma nedēļas nogalēs draudzes locekļi un viņu ģimenes pulcējās uz baznīcas apkārtnes iekopšanas talku. Kopīgiem spēkiem, ar dedzīgu darbasparu un centību, projektā ieplānotie darbi tika paveikti divu nedēļu laikā. Skaistie, mūžzaļie īvju stādi, kas tagad veido baznīcas dārza dzīvžogu, tika iegādāti Dundagas kokaudzētavā, arī lielākā daļa pārējo materiālu — grants, melnzeme, mēslojums stādiem – gādāti no tuvākās apkārtnes saimniecībām.

Paldies Dundagas novada pašvaldībai par atbalstu projekta iecerei un piešķirto finansējumu, Kolkas katoļu draudzes cilvēkiem un visiem čaklajiem talciniekiem, kas ar pašaizliedzīgu darbu un lūgšanām šīs ieceres nodomā kopīgi uzdāvinājuši skaistu, sakoptu apkārtni savai baznīcai, sakārtotu vidi savai Kolkai un novadam.


Attēlos: Kolkas katoļu baznīcas apkārtne pirms un pēc talkas; Kolkas katoļu draudze pēc jubilejas Svētās Mises kopā ar prāvestu Juri Krisūnu.

  

 

Komentēt nav lemts