Brīnišķīgi izdevušās Latvijā pirmās Mājas kafejnīcu dienas!

Liels paldies par milzīgo darbu Lībiešu krasta un Dundagas novada  mājas kafejnīcu rīkotājiem! Paldies par svētku un prieka radīšanu mums visiem!

Paldies Tropiņu ģimenei, Jurim Šleineram, Signei Dišlerei, Kristīnei Cīrulei, Dacei Kārklevalkai ar ģimeni, Tabitai Runcei ar ģimeni, Silvijai Reinei ar ģimeni, Dobiļu ģimenei, Rērihu ģimenei, Bordjugu ģimenei, Abaju ģimenei, Mārcim Tālbergam, Ievai Tālbergai, Mārai Šleinerei, Dacei Savickai, Elmai Zadiņai,  Laimai Jurgenbergai,  Santai Feldmanei, Mārai Džeriņai ar ģimeni, Rutai Prātiņai, Dzintrai Ernštreitei, Dženetai Marinskai, Antmaņu ģimenei, Inesei Bartuševicai, Vilmai Lisovskai, Irbju ģimenei, Ginteru ģimenei, Ingai Leontjevai, Baibai Ziedonei-Jansonei, Līgai Grīnbergai, Ieviņai Svitiņai, Romēnai Namniecei un viņu komandām!

Lepojos ar jums!

Ilze Šteine, Mājas kafejnīcu dienas iedvesmojošā Igaunijas — Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis — UNESCO tūrisms” projekta vadītāja Lībiešu krastā.

Mājas kafejnīcu dienu fotoreportāža »

Kurš gan nepazīst Dzintru Tauniņu?

Kolkā visi jau sen zin, kas ir Dzintra, bet tagad viņu pazīst arī Ordeņu kapituls, kurš 8. aprīlī ir nolēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar mūsu valsts augstāko apbalvojumu Kolkas koklētāju ansambļu vadītāju, Kolkas lībiešu ansambļa Laula vadītāju, Dundagas mākslas un mūzikas skolas skolotāju, Kolkas tautas nama darbinieci, un ne drusku nepārspīlējot var teikt– Kolkas patrioti Dzintru Tauniņu, piešķirot viņai Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un ieceļot par ordeņa kavalieri!
 
Apbalvojums no Latvijas valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām taps saņemts svinīgajā ceremonijā Rīgas pilī 3.maijā.
 
No sirds apsveicam!

Lībiešu kultūrtelpa ir iekļauta Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā

2018. gada 8. novembrī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēdē tika vērtētas Nacionālajam Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam pieteiktās vērtības.

Iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2018. gadā apstiprinātas astoņas vērtības: 

  • Gaujas plostnieku amata prasmes (pieteicējs biedrība «Gaujas plostnieki»), 
  • Dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē (pieteicējs Valkas novada dome), 
  • Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcijas (pieteicējs biedrība «Skaņumāja»), 
  • Caurspēlējamās cītaras spēle (pieteicējs biedrība «Skaņumāja»), 
  • Knipelēšanas prasme (pieteicējs Rīgas pilsētas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centrs «Ritums»), 
  • Lībiešu kultūrtelpa (pieteicējs biedrība «Līvõ kultūr sidām»), 
  • Rucavas tradicionālā kultūrtelpa (pieteicējs Rucavas novada dome), 
  • Upītes kultūrtelpa (pieteicējs biedrība «Upītes jauniešu folkloras kopa»).

Nemateriālā kultūras mantojuma padome, izvērtējot līdz 2018. gada 30. jūnijam iesūtītos pieteikumus, 12. jūlija sēdē no 11 pieteikumiem atlasīja astoņus, kuru iesniedzējiem ar ekspertu palīdzību tika dota iespēja savus pieteikumus papildināt un precizēt.

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas atbalstam VKKF ir izveidojis būtisku atbalsta instrumentu – mērķprogrammu Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta pieteikumu sagatavošanai.

Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016. gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.

livones.net