Kā simbolisks vainagojums zvejnieku dzīves augšupejai bija pirmie Latvijas zvejnieku svētki, kas notika Kolkā 1939. gada 2. jūlijā.
Karogiem greznotajā Kolkā ieradās zvejnieki no visiem apkārtējiem ciemiem, atbraucot pa jūru pušķotās motorlaivās un ierodoties pa zemes ceļiem automobiļos, ar zirgiem un kājām. Vistālākie viesi bija Slokas jūrmalas zvejnieki. Jūras kāpās saradās ap 1000 skatītāju – skaits, kādu Kolkasrags vēl nebija piedzīvojis.
Svētki sākās ar dievkalpojumu jūras krastā, to vadīja Mazirbes draudzes mācītājs A. Abuks. Daudzpusīgās sacensības atklāja Zemkopības ministrijas zvejniecības un zivkopības pārstāvis Pauls Ludvigs. Sacensības sākās pie glābšanas steķiem, sacentās motorlaivas, zēģelētāji, airētāji, peldētāji – katrai grupai sava distance. Sacensības tīklu lāpīšanā un zivju sālīšanā norisinājās zvejnieku sabiedrības māju pagalmā. Uzvarētāji saņēma naudas balvas. Pēc balvu saņemšanas dziedāja koris Kārļa Bernšteina vadībā, zvejnieki kavējās pie kopgalda, dejoja un gāja rotaļās. Svētki ievilkušies līdz agrai rīta stundai.