Ventspils reģionālās vides pārvaldes Jūras un iekšējo ūdeņu inspektori būs Kolkā trešdien, 2. maijā plkst 10.00!
Praktiskā seminārā darina lībiešu aubes
2018. gada 6. aprīlī Dundagas novada rokdarbnieces pulcējās lībiešu aubes šūšanas darbnīcā, kas notika projekta «Etnisko kultūrtelpu attīstība kā tūrisma galamērķis» ietvaros.
Darbnīcu vadīja un dažādus rokdarbu darināšanas noslēpumus atklāja Latvijas Amatniecības kameras tekstilizstrādājumu meistare Jonika Tērvide no Ventspils, kura ar lielu rūpību un ieinteresētību sekoja katras dalībnieces aubes tapšanas gaitai. Kaut arī daudzas no sanākušajām sievām arī ikdienā darina dažādus rokdarbus, tomēr profesionāļa padoms lieti noderēja, sevišķi auduma ziedu meistarošanas mākslā.
Aube lībiešu sievietes tautastērpā ir viens no tiem elementiem, kas būtiski atšķiras no latviešu sievietes tautiskā tērpa aksesuāriem. Proti, aubes pakauša daļa ir bagātīgi rotāta ar dažādiem no auduma veidotiem ziediem, uzšūtām pērlēm un citiem izšuvumiem. Darinot to, sieviete var likt lietā savu radošo fantāziju un krāsu izjūtu – jo raibāk, jo labāk!
Kaut arī diena pagāja spraigā darbā, aubes pilnīgi gatavas netika, taču šīs dienas kopā būšana vairoja sanākušo dalībnieču zināšanas un prasmes lībiešu sievietes tautastērpa darināšanā un, protams, arī pašu rokdarbu prieku, kas dienas beigās izskanēja priekšlikumā ziemas vakaros tikties vakarēšanās, daloties zināšanās un pieredzē un vienkārši kopā būšanas priekā.
Paldies projekta vadītājai Ilzei Šteinei par darbnīcas organizēšanu un viesu nama «Pītagi» saimniecei Signei Dišlerei par viesmīlību un gardo maltīti!
Informāciju sagatavoja semināra dalībniece Dženeta Marinska, foto– Ilze Šteine un Dženeta Marinska.
Projekts «Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis» tiek īstenots Igaunijas — Latvijas Programmas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros un tā mērķis ir veicināt mazo etnisko kultūras reģionu kā tūrisma galamērķu atpazīstamību.
Šī ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Informācija zvejniekiem
Ventspils reģionālās vides pārvaldes Jūras un iekšējo ūdeņu inspektori būs Kolkā ceturtdien, 29. martā plkst 10.00!
24. martā plkst. 14.00 Mazirbes Lībiešu tautas namā Ziemeļkurzemes lībiešu kopienas sanāksme
Darba kārtībā:
1. Nominācijas pieteikums Nemateriālā kultūras mantojuma nacionālajam sarakstam.
2. Pieteikuma aktualitāte, sagaidāmie rezultāti un plānotās aktivitātes.
Līvõd īt (Līvu (lībiešu) savienība)
Krīzdag. Mundag. Villikat.
Lakats. Muteslakats. Villaine.
Dažādi lakati ir lībiešu sievas tradicionālā apģērba būtiska sastāvdaļa. Tos veduši vīri no tālām zemēm, lai sievas greznotos baznīcā un kāzu godos, apsegtos, ejot uz jūras malu purgāt zivis.
Tas ir tikai neliels ieskats Kolkas radošo sievu sagatavotajā pieteikumā Latvijas Nacionālā Kultūras centra izsludinātajā finansēšanas konkursā «Pasākumi lībiešu kultūras saglabāšanā un stiprināšanā». Ir plānota gan tautastērpa godināšana, gan meistarklases, gan izstāžu iekārtošana un atbilstoša vizuālā materiāla izdošana.
Taču galvenais, lietpratīgi darīs zināmu un pazīstamu Ziemeļkurzemes lībiešu sieviešu tautastērpu, kas blakus valodai, tautasdziesmai un piekrastes tradīcijām ir būtiska mazās, bet lepnās tautas identitātes pazīme.
Sagatavošanās posmā iesaistījās Kolkas līvu centrs Kūolka, ansamblis Laula, Kolkas bibliotēka. Kopīgās sarunās, konsultācijās un arī strīdos izkristalizējās un nostiprinājās spēcīga Latvijas simtgades iedvesmota iecere.
Vēlot izdošanos,
idejas autore Zoja Sīle.
Arī B.Šuvcānes grāmata «Lībiešu krasts» ir izvirzīta Aleksandra Pelēča 2018. gadā literārai prēmijai!
Katra gada februāra beigās Talsu novada galvenā bibliotēka izvērtē tos literāros darbus, kuriem ir nozīmīga saistība ar Talsu novada vai reģiona vēsturi, kultūrzīmēm un cilvēkiem.
Talsu Galvenā bibliotēka Aleksandra Pelēča 2018. gadā literārai prēmijai izvirzījusi septiņas grāmatas, starp tām divas par Dundagas novadu: Janīnas Kursītes «Diždundaga. Apcerējumi par Dundagas novadu» un Baibas Šuvcānes «Lībiešu krasts. No Ovīšiem līdz Melnsilam».
Lasītāji par Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai izvirzītajiem darbiem un saviem favorītiem varēs balsot no 6. marta līdz 6. aprīlim bibliotēkas mājas lapā www.talsubiblioteka.lv» un www.talsi.lv», kā arī bibliotēkas sociālajos profilos, un katrā Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novada bibliotēkā uz vietas.
Prēmijas pasniegšanas pasākums nemainīgi notiks 10. aprīlī Talsu Galvenajā bibliotēkā, Aleksandra Pelēča dzimšanas dienā.
Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu. Vērtējumam tiek atlasītas pagājušā gadā iznākušās grāmatas.
Talsu novada dome par godu Aleksandra Pelēča (1920. – 1995.) 80 gadu jubilejai 2000. gadā iedibināja tradīciju piešķirt literāro prēmiju literāro darbu autoriem par ieguldījumu A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga, Rojas novadam.
Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu. Katru gadu vērtējumam tiek atlasītas iepriekšējā gadā iznākušās grāmatas.
Baiba Šuvcāne jau ir saņēmusi Aleksandra Pelēča literāro balvu 2012. gadā par grāmatu «Senais lībiešu ciems Kolka» un 2016. gadā par grāmatu «Sauc par Vaidi mūsu ciemu».