
2025. gada 6. decembrī plkst. 14.00 Kolkas Lībiešu saieta namā tiks atklāta biedrības “Domesnes” veidotā ceļojošā izstāde “Ceļlauži: kuģis un cilvēks – Krišjānis Valdemārs”.
Izstāde ir biedrības veltījums Talsu novadam, kurzemniekiem un visai Latvijai nozīmīgās personības – Krišjāņa Valdemāra 200 gadu atcerei. Šī gada nogalē izstāde jau viesojusies 2 vietās: Tukuma novadā Engures Saieta namā un Talsu novadā Mērsraga Tautas namā, kur tā būs skatāma līdz 4. decembrim.
Minot Krišjāni Valdemāru, bieži varam teikt vārdu ‘pirmais’. Viņš nodibināja pirmo latviešu bibliotēku, izveidoja jauniešu grupu “Baltijas jūras izsmelšanas biedrība”, kas uzskatāma par latviešu biedrību aizsākumu. Krišjānis Valdemārs kā pirmais uzdrošinājās publiski sevi saukt par latvieti un bija viens no ievērojamākajiem latviešu nacionālpolitiskās kustības organizētājiem. Krišjānis Valdemārs pirmais apzinājās jūrniecības nozīmi latviešu tautsaimniecībā, nodibināja pirmo latviešu jūrskolu un visu savu darba mūžu veltīja jūrskolu un kuģniecības attīstībai Kurzemes un Vidzemes (tolaik Krievijas impērijas guberņu) piekrastēs.
20. gadsimta sākumā aukstās ziemas Latvijas valstij bija radījušas akūtu nepieciešamību pēc jūras ledlauža. Pirmais neatkarīgās valsts tvaikonis tika būvēts no 1924. līdz 1925. gadam un, godinot latviešu dižgaru Krišjāni Valdemāru 100 gadu jubilejā, nosaukts tā vārdā. Starp ledlauzi un pašu Krišjāni Valdemāru varam vilkt paralēles, uzlūkojot abus kā ceļlaužus: vienu kuģiem, otru latviešu tautai.
Ledlauzim “Krišjānis Valdemārs” bija notikumiem bagāts mūžs. Paredzēts ledus ceļu atbrīvošanai, tas nebija piemērots pasažieru pārvadāšanai, tomēr Latvijas valstsvīri to ar lepnumu izmantoja dodoties ārzemju vizītēs. 1941. gadā kuģis traģiski gāja bojā, uzduroties mīnai Tallinas evakuācijas laikā.
Izstāde ataino kuģa dzīvi no lēmuma pieņemšanas par tā būvniecību, iekļaujot priekšnosacījumus par ledlauža nepieciešamību, līdz bojāejai, kā arī kuģa “pēcnāves dzīves” versijas, kas atklājās pētījuma laikā.
Izstāde akcentē ledlauža un tā komandas saistību ar Ziemeļkurzemi, stāstot par kuģa kapteiņiem, no kuriem divi ir kurzemnieki, un notikumiem, kuros iesaistīti Kurzemes piekrastes iedzīvotāji, kad īpaši bargā ziemā ledlauzim pašam gadījies iesalt ledū un nācies lūgt piekrastes ļaužu palīdzību provianta sagādē.
Pētījumu izstādes vajadzībām veica novadpētniece Dace Alsberga, skrupulozi dokumentējot ledlauža dzīves notikumus un izzinot kapteiņu – kurzemnieku dzīvesstāstus.
Izstādes veidotāji cer, ka izstāde rosinās kurzemniekos patriotiskas jūtas un lepnumu par novadnieku – dižgaru Krišjāni Valdemāru, kura vārdu nesa pirmais neatkarīgās Latvijas valsts tvaikonis – ledus ceļa lauzējs.
Izstādes atklāšanas pasākuma laikā tiks demonstrēta Vides Filmu studijas dokumentālā filma “Ledlauzis “Krišjānis Valdemārs”” (2012, 52’). Izstāde Kolkas Lībiešu saieta namā būs aplūkojama līdz šī gada beigām.
Biedrība “Domesnes” dibināta 2013. gadā un tās mērķis ir pētīt un popularizēt Kolkasraga kultūrvēsturisko mantojumu, kas saistīts ar Latvijas un pasaules kuģniecības vēsturi, veicinot ar to saistītus zinātniskus pētījumus, mantojuma pieejamību, sabiedrības izglītošanu un izpratni par to.
Informāciju sagatavoja Dženeta Marinska, biedrība Domesnes.
Organizatora kontakti: tel. + 371 29 475 692, e-pasts: dzenetam@gmail.com.





