Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!' iekš Twitter

Mazirbe – 2.augusts – Lībiešu kultūras diena

Mazirbe – 3.augusts – Gadskārtējie Lībiešu svētki «NAMS.DARBS.PRIEKS»

2019. gadā Lībiešu svētki Mazirbē sāksies jau 2. augustā ar Lībiešu kultūras dienu. Tās programmu veidos priekšlasījumi un diskusijas par norisēm mūsdienu Lībiešu kultūrtelpā – valodā, literatūrā, mākslā un mūzikā. Tās vadīs Lībiešu Institūta darbinieki un Tartu Universitātes valodnieki un lībiešu kultūrvēstures pētnieki.

Lībiešu kultūras dienas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikumus, to mērķis ir aktualizēt lībiskās vērtības un nozīmi Latvijas kultūrā un sabiedrībā, sargāt tās un nodot tālāk.

 Mazirbes Lībiešu tautas nams šogad atzīmēs savu 80. gadskārtu. Tas tika celts tā laika kuplajai lībiešu saimei un piekrastes ļaudīm. Tā atklāšanas ceremonijā Mazirbē 1939. gada 6. augustā vairāk nekā tūkstoš skatītāju priecājās par Mārtiņa Zīverta lugas «Tīreļpurvs» ( latviešu valodā) un Alekša Kivi lugas «Nakts un diena» (Īe ja päva)- (lībiešu valodā) izrādēm. Šī gada Lībiešu kultūras dienas noslēgumā 2.augustā notiks izrāde «Pirmie, kas aiziet» - unikāls notikums lībiešu kopienas dzīvē.

Izrāde «Pirmie, kas aiziet» ir Latvijas — Igaunijas sadarbības projekts, kurā satikušies astoņi dažādu jomu igauņu un latviešu mākslinieki, meklējot kopīgu tēmu, kas interesētu gan visus iesaistītos māksliniekus, gan skatītājus Latvijā un Igaunijā. Lai arī abu valstu attieksme pret lībiešiem ir atšķirīga, šai tautai ir bijusi svarīga loma gan Latvijas, gan Igaunijas valstiskuma un dažādu laikmetu ideoloģijas kontekstā. Lībiešu liktenis vienmēr ir bijis kā brīdinājums – nekas šai pasaulē nav nemainīgs un neskarts, bet mazas tautas izzušanas process ir ātrs un nenovēršams. Izrāde analizē to, kā abu valstu politika ir atspoguļojusies lībiešu dzīvē un ko būt lībietim nozīmē šodien.  

3.augustā gadskārtējie Lībiešu svētki sāksies ar dievkalpojumu Mazirbes luterāņu baznīcā, tam sekos teatralizēta svētku atklāšana pie Lībiešu tautas nama – NAMS. DARBS. PRIEKS.  Tad svētku dalībnieku un viesu gājiens vedīs visus uz jūras malu, lai nestu sveicienus Jūras mātei.

Atzīmējot Lībiešu kultūras centra  25.jubileju, Tautas nama zālē tiks atklāta lībiešu gleznotāja Jāņa Beltes darbu izstāde un atvērts Valta Ernštreita dzejas krājums «Seļļizt Nemē Mēg».  

Svētku pēcpusdienas programmā Mazirbē viesosies komponists Madars Kalniņš ar dziesmu ciklu «Jūras dziesmas», kuras izdziedās vīru koris «Dziedonis». 

Komponista Raimonda Tigula programma «Mēnesgaismas skaņu zīmējumi» autora vadībā izskanēs īsi pirms saulrieta, kam sekos krāšņs Līvu uguns aplis jūras krastā. Pašā svētku dienas izskaņā – Zaļumballe kopā ar grupu «1.KURSS».

Līvu (lībiešu) savienības Līvod Īt priekšsēdētāja Ieva Ernštreite


Pasākums tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai –100” atbalstu.

Fotogalerija: Jūras svētki Kolkā no 1939. līdz 2018. gadam

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Fotogalerija: Jūras svētki Kolkā no 1939. līdz 2018. gadam' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Fotogalerija: Jūras svētki Kolkā no 1939. līdz 2018. gadam' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Fotogalerija: Jūras svētki Kolkā no 1939. līdz 2018. gadam' iekš Twitter

Pirms 80 gadiem, 1939. gada 2. jūlijā, Kolkā ir notikuši pirmie Zvejnieku svētki Latvijā. Piedāvājam nelielu atskatu uz aizgājušo gadu svētku notikumiem, ko mums ir izdevies atrast kolcinieku krājumos. Paldies visiem, kuri ļāva izmantot savas fotogrāfijas! 

Lielu daļu no šīm bildēm un ne tikai tās no 13. jūlija varēs skatīt Kolkas tautas namā, izstādē «Jūras svētkiem Kolkā — 80».

Ja kādam mājās ir saglabājušās kādas ar šiem gada lielākajiem svētkiem Kolkā saistītas senākas bildes vai citas relikvijas– būsim ļoti priecīgi par iespēju tās nokopēt vai saņemt glabāšanā Kolkas pagasta pārvaldē, Kolkas tautas namā vai Kolkas Lībiešu saieta namā!


Skatīt galeriju failiem.lv »


 

Brīnišķīgi izdevušās Latvijā pirmās Mājas kafejnīcu dienas!

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Brīnišķīgi izdevušās Latvijā pirmās Mājas kafejnīcu dienas!' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Brīnišķīgi izdevušās Latvijā pirmās Mājas kafejnīcu dienas!' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Brīnišķīgi izdevušās Latvijā pirmās Mājas kafejnīcu dienas!' iekš Twitter

Liels paldies par milzīgo darbu Lībiešu krasta un Dundagas novada  mājas kafejnīcu rīkotājiem! Paldies par svētku un prieka radīšanu mums visiem!

Paldies Tropiņu ģimenei, Jurim Šleineram, Signei Dišlerei, Kristīnei Cīrulei, Dacei Kārklevalkai ar ģimeni, Tabitai Runcei ar ģimeni, Silvijai Reinei ar ģimeni, Dobiļu ģimenei, Rērihu ģimenei, Bordjugu ģimenei, Abaju ģimenei, Mārcim Tālbergam, Ievai Tālbergai, Mārai Šleinerei, Dacei Savickai, Elmai Zadiņai,  Laimai Jurgenbergai,  Santai Feldmanei, Mārai Džeriņai ar ģimeni, Rutai Prātiņai, Dzintrai Ernštreitei, Dženetai Marinskai, Antmaņu ģimenei, Inesei Bartuševicai, Vilmai Lisovskai, Irbju ģimenei, Ginteru ģimenei, Ingai Leontjevai, Baibai Ziedonei-Jansonei, Līgai Grīnbergai, Ieviņai Svitiņai, Romēnai Namniecei un viņu komandām!

Lepojos ar jums!


Ilze Šteine, Mājas kafejnīcu dienas iedvesmojošā Igaunijas — Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis — UNESCO tūrisms” projekta vadītāja Lībiešu krastā.


Mājas kafejnīcu dienu fotoreportāža »

Radošiem skolotājiem – radoši bērni

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Radošiem skolotājiem – radoši bērni' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Radošiem skolotājiem – radoši bērni' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Radošiem skolotājiem – radoši bērni' iekš Twitter

Katra skolotāja sapnis ir savā skolēnā saskatīt un uzplaucēt viņa talantus. Tā ir liela skolotāja meistarība ikvienā bērnā ieraudzīt viņa potenciālu un motivēt viņu izaicinājumiem un radīt priekam! Kolkas pamatskolai, tās bērniem un vecākiem ir paveicies ar šādiem skolotājiem. Viena no viņiem ir mājturības un vizuālās mākslas skolotāja Ilze Šelkova.

Mācību gada sākumā septembrī, piedaloties tradicionālajā Latvijas Olimpiskās komitejas organizētajā Olimpiskajā dienā, bērni ne tikai sportoja, bet arī zīmēja darbus vizuālās mākslas konkursā «Teniss vieno». Ar lielu prieku uzzinājām, ka 3.vietu ieguvis 6.klases skolotājas Ilzes skolnieks Mikus Līdums. Komisija par darbu vērtējumā raksta: Spēcīga figurāla kompozīcija. Skatot šo darbu, autors mūs aicina visus priecāties līdz! Ir uzvara, ir Latvijas uzvara. Veiksmīgs glezniecisko laukumu risinājums. Košās krāsas ir ierobežotas ar spēcīgu, brīvu līniju!

Skolotāja Ilze Šelkova aktīvi rosina bērnus piedalīties mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos. Ik gadu mūsu bērni piedalās AS «Piejūra» kalendāra zīmējuma konkursā. 2019.gada kalendārā «Tev mūžam zaļot, Latvija!» publicēts 4.klases skolnieces Samantas Amandas Bertholdes zīmējums.

Augstus sasniegumus ir ieguvušas viņas skolnieces: Atzinību Amanda Miezava Starpnovadu mājturības olimpiādē 7.klasēm un Atzinību Evelīna Paula Borisova vizuālās mākslas olimpiādē 6.klases meitenēm.

Māmiņdienai tuvojoties, SIA Stena Line aicināja 1.-9.klašu skolēnus piedalīties rīkotajā zīmējumu konkursā. Šī gada tēma ir «Ar mīlestību sirsniņā!». Ar prieku uzzinājām, ka atzinības saņem visi 3. un 4.klases skolēni, kuru darbi tika konkursam nosūtīti, bet galveno balvu konkursā saņem Samanta Amanda Bertholde, jo viņas zīmējums ieguvis 1.vietu 1.-4. klašu grupā. Samanta saņem dāvanu — ceļojumu 4 personām ar SIA Stena Line prāmi uz Zviedriju!

Katru gadu Jelgavā notiek Starptautiskais Smilšu skultptūru festivāls. Šogad tā ietvaros organizatori aicināja 1.-4.klašu skolēnus piedalīties kolāžu konkursā «Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls Jelgavā 2019». Un atkal uzvara! Konkursa žūrija dalībniekiem saka paldies par radošajiem, lieliskajiem un spožajiem darbiem un skolotājas Ilzes 3. un 4.klases skolēnu — Martina Markusa Lorberga, Samantas Amandas Bertholdes, Alises Licenbergas, Bruno Līduma, Kriša Valciņa un Daniela Borisova veidotā kolāža saņem 1.vietu un galveno balvu apmaksātu braucienu uz festivālu Jelgavā 8.jūnijā!

Paldies skolotājai Ilze Šelkovai, viņas skolēniem un vecākiem par augstajiem sasniegumiem! Kad dzirdam, ka Kolkas pamatskola nav perspektīva skola, pasmaidām – šajā skolā mācās perspektīvi, radoši un talantīgi bērni un viņu talanti šeit uzplaukst kopā ar radošiem, kompetentiem, talantīgiem skolotājiem!

Antra Laukšteine, Kolkas pamatskolas direktore


 

Projektā «UNESCO-tourism» tapis jauns izdevums

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Projektā «UNESCO-tourism» tapis jauns izdevums' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Projektā «UNESCO-tourism» tapis jauns izdevums' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Projektā «UNESCO-tourism» tapis jauns izdevums' iekš Twitter

Mūsdienu globalizētajā pasaulē ļaudis arvien vairāk novērtē kultūru atšķirības. Tautastērps ir tā kultūras identitātes daļa, kas pamanāma visvieglāk. Šajā grāmatā ir sniegts īss pārskats par četru ļoti savdabīgu etnisko grupu – suitu un lībiešu, kā arī Igaunijā dzīvojošo setu un kihniešu – tautastērpiem un to nēsāšanas tradīcijām.

Šis izdevums ir finansēts Igaunijas-Latvijas Programmas Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis». Projektā ir iekļauti četri etnisko kultūru reģioni — Setu zeme (Setomaa) un Kihnu sala Igaunijā, Lībiešu krasts un Suitu novads Latvijā. Visi šie reģioni ir īpaši un unikāli ar savu etnisko kultūru un vērtībām, un sauklis «Dzīvās tradīcijas: Unikālais vieno» apvieno visus četrus reģionus, izceļot to, ka katrā reģionā ikdienā tiek uzturētas vietējās unikālās tradīcijas.

Bukleta «Katrai tautai savs tērps» sadaļas «Lībiešu tautastērps» autore ir Zoja Sīle.


Ilze Šteine,

projekta «UNESCO – tourism» vadītāja Dundagas novadā


Raksts atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.