Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!' iekš Twitter

Mazirbe – 2.augusts – Lībiešu kultūras diena

Mazirbe – 3.augusts – Gadskārtējie Lībiešu svētki «NAMS.DARBS.PRIEKS»

2019. gadā Lībiešu svētki Mazirbē sāksies jau 2. augustā ar Lībiešu kultūras dienu. Tās programmu veidos priekšlasījumi un diskusijas par norisēm mūsdienu Lībiešu kultūrtelpā – valodā, literatūrā, mākslā un mūzikā. Tās vadīs Lībiešu Institūta darbinieki un Tartu Universitātes valodnieki un lībiešu kultūrvēstures pētnieki.

Lībiešu kultūras dienas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikumus, to mērķis ir aktualizēt lībiskās vērtības un nozīmi Latvijas kultūrā un sabiedrībā, sargāt tās un nodot tālāk.

 Mazirbes Lībiešu tautas nams šogad atzīmēs savu 80. gadskārtu. Tas tika celts tā laika kuplajai lībiešu saimei un piekrastes ļaudīm. Tā atklāšanas ceremonijā Mazirbē 1939. gada 6. augustā vairāk nekā tūkstoš skatītāju priecājās par Mārtiņa Zīverta lugas «Tīreļpurvs» ( latviešu valodā) un Alekša Kivi lugas «Nakts un diena» (Īe ja päva)- (lībiešu valodā) izrādēm. Šī gada Lībiešu kultūras dienas noslēgumā 2.augustā notiks izrāde «Pirmie, kas aiziet» - unikāls notikums lībiešu kopienas dzīvē.

Izrāde «Pirmie, kas aiziet» ir Latvijas — Igaunijas sadarbības projekts, kurā satikušies astoņi dažādu jomu igauņu un latviešu mākslinieki, meklējot kopīgu tēmu, kas interesētu gan visus iesaistītos māksliniekus, gan skatītājus Latvijā un Igaunijā. Lai arī abu valstu attieksme pret lībiešiem ir atšķirīga, šai tautai ir bijusi svarīga loma gan Latvijas, gan Igaunijas valstiskuma un dažādu laikmetu ideoloģijas kontekstā. Lībiešu liktenis vienmēr ir bijis kā brīdinājums – nekas šai pasaulē nav nemainīgs un neskarts, bet mazas tautas izzušanas process ir ātrs un nenovēršams. Izrāde analizē to, kā abu valstu politika ir atspoguļojusies lībiešu dzīvē un ko būt lībietim nozīmē šodien.  

3.augustā gadskārtējie Lībiešu svētki sāksies ar dievkalpojumu Mazirbes luterāņu baznīcā, tam sekos teatralizēta svētku atklāšana pie Lībiešu tautas nama – NAMS. DARBS. PRIEKS.  Tad svētku dalībnieku un viesu gājiens vedīs visus uz jūras malu, lai nestu sveicienus Jūras mātei.

Atzīmējot Lībiešu kultūras centra  25.jubileju, Tautas nama zālē tiks atklāta lībiešu gleznotāja Jāņa Beltes darbu izstāde un atvērts Valta Ernštreita dzejas krājums «Seļļizt Nemē Mēg».  

Svētku pēcpusdienas programmā Mazirbē viesosies komponists Madars Kalniņš ar dziesmu ciklu «Jūras dziesmas», kuras izdziedās vīru koris «Dziedonis». 

Komponista Raimonda Tigula programma «Mēnesgaismas skaņu zīmējumi» autora vadībā izskanēs īsi pirms saulrieta, kam sekos krāšņs Līvu uguns aplis jūras krastā. Pašā svētku dienas izskaņā – Zaļumballe kopā ar grupu «1.KURSS».

Līvu (lībiešu) savienības Līvod Īt priekšsēdētāja Ieva Ernštreite


Pasākums tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai –100” atbalstu.

Lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāna apspriede Mazirbē

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāna apspriede Mazirbē' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāna apspriede Mazirbē' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāna apspriede Mazirbē' iekš Twitter

Jau apritējusi pusotra nedēļa kopš brīža, kad Mazirbes Lībiešu tautas namā uz tikšanos sapulcējās visi interesenti un aktīvisti no visām Līvu savienības nodaļām, lai noslēguma tikšanās reizē iepazītos ar Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanas plāna prezentāciju.

Kopumā nemateriālā kultūras mantojuma plānā 2019. — 2023. gadam pēc jaunākajiem papildinājumiem ir iekļauti turpat 50 veicamie darbi un uzdevumi. Līvu savienības biedru un draugu paveikto plāna izveidē ļoti augsti novērtēja arī kultūras ministre Dace Melbārde, uzsverot savu un valsts atbalstu lībiešu kultūras mantojuma pieteikuma iekļaušanai vispirms Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, bet vēlāk — arī iekļaušanai UNESCO sarakstā.

Darbs pie Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāna norit jau ilgāku laiku, bet īpaši aktīva rosība ir kopš šī gada marta. Sākotnējie ierosinājumi apkopoti lībiešu kopā sanākšanās Mazirbē, Ventspilī, Kolkā un Rīgā. Pēc katras tikšanās iesūtīti vēl vairāki ierosinājumi, kurus Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite pievienoja kopējam sarakstam, ar kuru plašāk iepazīstināja klātesošos. Noslēguma sanāksmē Mazirbē tika noslēgta vienošanās par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāna gala versiju un tā tālākai virzībai uz pieteikuma Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam iesniegšanu. Tas jāpaveic līdz 29. jūnijam un šo atbildīgo uzdevumu veiks Lībiešu kultūras centra «Līvõ Kultūr sidām» vadītājs Valts Ernštreits.

Kultūras ministre Dace Melbārde savā iedvesmojošajā uzrunā uzsvēra, ka Līvu savienības biedru jau līdz šim ieguldītais apjomīgais darbs ir nesis būtisku ieguvumu.

Lasīt tālāk »