Uzņemties atbildību un būt neatlaidīgam.

Noslēdzies konkurss «Talsu novada uzņemējdarbības Gada balva». 4. maijā, kad Latvija atzīmēja Neatkarības atjaunošanas dienu, Nurmuižā notika šīs balvas pasniegšanas pasākums.

No Kolkas pagasta Talsu novada uzņēmējdarbības gada balvu nominācijā «Gada tūrisma uzņēmējs 2021″ saņēma SIA «Ūši», par ar LEADER ELFLA projekta atbalstu īstenoto projektu «Pārgājienu un velotūristu servisa izveide» ar mērķi — dažādot tūrisma pakalpojumu klāstu, izveidojot pārgājieniem un velotūristiem piemērotu servisu ar naktsmītni. Ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu Vietējās rīcības grupas «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija» darbības teritorijā SIA «Ūši» jau iepriekš ir īstenojusi vairākus projektus: 2012.g. «Tradīcijām ir spēks. Ceļojums industriālās Kolkas vēsturē»; 2013.g. «Dabai draudzīgu saimniekošanas principu attīstīšana tūrisma saimniecībā»; 2014.g. «Atpūtas vieta Kolkā pie Mazjūras».

Vienlaikus SIA «Ūši» saņēma arī biedrības «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija» un Valsts finanšu institūcijas „Altum” (Kurzemes reģions) Simpātiju balvas!

Apsveicam!

Inteliģence un kultūra ir nācijas veidošanas pamats

23. aprīlī Kolkas Lībiešu saieta namā tika svinīgi atklāta multimediāla izstāde «Tautasdziesmu teicējas. 1991», kas turpina savu ceļu Latvijā. Izstādes saturā ir režisores Daces Micānes-Zālītes un video operatora Viestura Graždanoviča veidotas astoņas folkloras ekspedīcijas filmas un fotomākslinieka Jāņa Deinata tautasdziesmu teicēju fotoportreti no «Atmodas» laikiem. Par izstādes ​sasaisti ar tautas atmodas periodu un par jaunajām filmām («Lībiešu Krastiņš. Sīkrags. Irma Cērbaha un Frīda Žagare», «Helmī Stalte –—līvu vēja balss») vairāk stāsta Dace Micāne-Zālīte un Helmī Stalta. Kā atmodās latviešu tauta pēc padomijas garajiem okupācijas gadiem, kas bija tas spēks cilvēkos, kur radās garīgā sasaiste ar senču mantojumu — tāds bija izstādes vadmotīvs Kolkā. Jāpiebilst, ka Staltu ģimene bija Latvijā viena no pirmajām, kura, riskējot ar savu drošību, pirmā pacēla Latvijas brīvvalsts karogus pirms atmodas folkloras festivālos, pirmajā lielajā tautas manifestācijā Mežaparkā un citos atmodas laika pasākumos, kad par šādu rīcību draudēja reālas represijas. Šīs ģimenes gara spēks un uzdrīkstēšanās iedvesmoja tautu. Par tā laika izjūtām un notikumiem izstādes atklāšanā dalījās pati Helmī Stalte. 

Juris Orinskis,
Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs
27.04.2022. |

Kolkas pagasta dzīvesziņas

Ir aizvadīts 2022.gada 1.ceturksnis. Lai arī šis gada sākums bijis ar neierastu kārtību mums apkārt, dzīve ir ritējusi savu gaitu. Arī šajā laikā darbu turpināja Dzimtsarakstu nodaļa Dundagā, un visu pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem tika nodrošināta nepārtraukti un pilnā apmērā. Ierobežojumi nedaudz skāra laulību ceremoniju norisi, jo laulības varēja noslēgt maskās un bez viesu pulka.

2022. gada pirmajos 3 mēnešos Kolkā ir piedzimusi un deklarēta viena meitene, kura savā ģimenē piedzimusi kā trešais bērniņš.

Dundagas pils ir pieprasīta laulību noslēgšanas vieta. Pavisam tika noslēgtas 5 laulības, t.sk. viena izbraukuma laulība Kolkas pusē. Pieprasīti ir šī gada interesantie datumi, piemēram 22.02.2022., “Jā”  vārdu teica divi pāri. Līdz šim jaunie pāri bijuši no Dundagas, Talsiem, Ventspils novada un Tukuma, un pāris, kurš laulību noslēdza izbraukuma laulību ceremonijā, pastāvīgi dzīvo Krakovā, Polijā, bet dzimtas saknes ir Kolkas pusē. No šī gada sākuma Dundagā  ir saņemti 34 iesniegumi laulību noslēgšanai gan Dundagas pilī, gan arī citviet Talsu novadā. Populārākās no tām ir Dundagas pils, Kolkas skatu platforma, Nurmuižas pils, Ēvažu stāvkrasts, Strazdes “Ūdensdzirnavas”, viesu nams “Dunduriņi” Ārlavas pagastā u.c..  Laulības Dundagas pilī netiek uzskatīta par izbraukuma laulību ceremoniju.

Kāzas ir ļoti skaists un brīnišķīgs notikums katra pāra dzīvē. Nav svarīgs jaunlaulāto vecums, viņu kopā pavadītais mīlestības laiks vai viesu daudzums kāzās. Ir brīnišķīgi, ka pāri, kuri dzīvo kopā nereģistrētās attiecībās jau ilgi, ir bērni, beidzot nolemj sakārtot savas attiecības likumiski, ar laulības noslēgšanu. Oficiāli noslēgta laulība ir pāra tiesību juridiskā drošība. Tā dabā iekārtots, ka neviens šajā pasaulē neesam mūžīgi… Ir daudz iemeslu, kas rada finansiālus zaudējumus un tiesisko nedrošību pārim, kas izvēlas dzīvot kopā, nereģistrējot savas attiecības:  nav tiesību bez otra vecāka reģistrēt bērna piedzimšanu bez kopīga paternitātes iesnieguma vai arī reģistrā izdara ierakstu tikai par māti; nav adopcijas tiesības; nevar uzņemties kopīgas finanšu (kredīta) saistības; nav juridisku tiesību uz kopīgu mantu; nav tiesību uz nodokļu atmaksu un atvieglojumiem; nav atvieglojumu uz nodevām; nav tiesību saņemt informāciju no ārstniecības iestādēm par dzīvesbiedra (nelaulāta) ārstēšanās procesu; nav mantojuma tiesību uz īpašumu; nav tiesību saņemt pārdzīvojušā laulātā pensijas daļu vai mantot uzkrāto 2. pensijas līmeni u.c…

Valsts nodeva laulību reģistrācijai ir EUR 14, bet, savukārt, pašvaldības nodeva laulību reģistrācijai svinīgos apstākļos ir noteikta attiecīgajā teritorijā kā maksas pakalpojums EUR 30,00 vai EUR 50,00 (Dundagas pilī, atkarīgs no viesu skaita), un EUR 150,00 par izbraukuma laulību ceremoniju. Ja laulības reģistrācija notiek dzimtsarakstu nodaļas kabinetā, tad jāmaksā tikai valsts nodeva EUR 14. Laulību var noslēgt jebkurā dienā, izņemot svētdienas, ja vien šis datums nav jau aizņemts, un ne ātrāk kā pēc viena mēneša, kopš iesniegts iesniegums dzimtsarakstu nodaļā, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā. Protams, ir izņēmuma gadījumi, kad, izvērtējot lietas apstākļus, mēneša termiņu var saīsināt. Katrs gadījums ir individuāls, un dzimtsarakstu nodaļas darbinieks vērtē steidzamības lietderību.

Arī miršanas reģistrā šogad ir izdarīti ieraksti par aizsaulē aizgājušām personām. Sēru ziņas saņēmušas 6 Kolkas puses iedzīvotāju ģimenes. Miruši 4 vīrieši un 2 sievietes.

Daiga Muceniece,
Talsu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniece

 

e-pasts: daiga.muceniece@talsi.lv un tālrunis saziņai — 29149134.

21.04.2022. |