9. jūnijā plkst 14.00 Kolkas tautas namā Lībiešu tautastērpa godināšanas diena — «Vanājemā krīzdag. Vecāsmātes lakats»

Ziemeļkurzemes lībiešu sievietes tautastērps blakus valodai, tautasdziesmai un piekrastes tradīcijām ir būtiska mazās, bet lepnās tautas identitātes pazīme.

Pasākums ir biedrības «Kolkas radošā grupa» īstenota projekta ar tādu pašu nosaukumu centrālais notikums. Dienas norise ietver lekciju – priekšlasījumu un meistarklasi par tautastērpa vēsturi, tā attīstību un valkāšanas tradīcijām, kuru vadīs tautastērpu zinātāja Zoja Sīle, kā arī reprezentatīva materiāla — atklātnīšu komplekta «Ziemeļkurzemes lībiešu etnogrāfiskais tautastērps» prezentāciju. Apmeklētāji varēs skatīt īpaši šai dienai sagatavotu grāmatu izstādi par tautastērpiem.

Aicināti visi interesenti, īpaši etnogrāfijas un folkloras tradīciju kopēji. Ieeja brīva.

Pasākumu organizē biedrība «Kolkas radošā grupa» ar Kurzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Dundagas novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

Papildu informācija pa telefonu 29475692.

Padalīties ar šo Kolkas ziņu '9. jūnijā plkst 14.00 Kolkas tautas namā Lībiešu tautastērpa godināšanas diena — «Vanājemā krīzdag. Vecāsmātes lakats»' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu '9. jūnijā plkst 14.00 Kolkas tautas namā Lībiešu tautastērpa godināšanas diena — «Vanājemā krīzdag. Vecāsmātes lakats»' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu '9. jūnijā plkst 14.00 Kolkas tautas namā Lībiešu tautastērpa godināšanas diena — «Vanājemā krīzdag. Vecāsmātes lakats»' iekš Twitter

21.jūnijā plkst 17.00 Lībiešu tautas namā Mazirbē atklās gleznotājas Gitas Šmites personālizstādi «Pirtsmāksla»

Pirts tēma jau ilgāku laiku ir stūrakmens Gitas Šmites glezniecībā. Šoreiz izstādē līdzās gleznām stājas arī apģērbs, aksesuāri un rituāls. Izstādes atklāšanā tiks prezentēts Gitas Šmites radītais jaunais zīmols «Pirtsmāksla» ar tā pirmo kolekciju — pirts mētelīšiem. Kolekcija tapusi sadarbībā ar cepuru meistari Daci Rudzīti no Lubānas.

«Pirtsmāksla» ir divpadsmitā gleznotājas Gitas Šmites personālizstāde.

Padalīties ar šo Kolkas ziņu '21.jūnijā plkst 17.00 Lībiešu tautas namā Mazirbē atklās gleznotājas Gitas Šmites personālizstādi «Pirtsmāksla»' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu '21.jūnijā plkst 17.00 Lībiešu tautas namā Mazirbē atklās gleznotājas Gitas Šmites personālizstādi «Pirtsmāksla»' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu '21.jūnijā plkst 17.00 Lībiešu tautas namā Mazirbē atklās gleznotājas Gitas Šmites personālizstādi «Pirtsmāksla»' iekš Twitter


Praktiskā seminārā darina lībiešu aubes

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Praktiskā seminārā darina lībiešu aubes' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Praktiskā seminārā darina lībiešu aubes' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Praktiskā seminārā darina lībiešu aubes' iekš Twitter

2018. gada 6. aprīlī Dundagas novada rokdarbnieces pulcējās lībiešu aubes šūšanas darbnīcā, kas notika projekta «Etnisko kultūrtelpu attīstība kā tūrisma galamērķis» ietvaros.

Darbnīcu vadīja un dažādus rokdarbu darināšanas noslēpumus atklāja Latvijas Amatniecības kameras tekstilizstrādājumu meistare Jonika Tērvide no Ventspils, kura ar lielu rūpību un ieinteresētību sekoja katras dalībnieces aubes tapšanas gaitai. Kaut arī daudzas no sanākušajām sievām arī ikdienā darina dažādus rokdarbus, tomēr profesionāļa padoms lieti noderēja, sevišķi auduma ziedu meistarošanas mākslā.

Aube lībiešu sievietes tautastērpā ir viens no tiem elementiem, kas būtiski atšķiras no latviešu sievietes tautiskā tērpa aksesuāriem. Proti, aubes pakauša daļa ir bagātīgi rotāta ar dažādiem no auduma veidotiem ziediem, uzšūtām pērlēm un citiem izšuvumiem. Darinot to, sieviete var likt lietā savu radošo fantāziju un krāsu izjūtu – jo raibāk, jo labāk!

Kaut arī diena pagāja spraigā darbā, aubes pilnīgi gatavas netika, taču šīs dienas kopā būšana vairoja sanākušo dalībnieču zināšanas un prasmes lībiešu sievietes tautastērpa darināšanā un, protams, arī pašu rokdarbu prieku, kas dienas beigās izskanēja priekšlikumā ziemas vakaros tikties vakarēšanās, daloties zināšanās un pieredzē un vienkārši kopā būšanas priekā.

Paldies projekta vadītājai Ilzei Šteinei par darbnīcas organizēšanu un viesu nama «Pītagi» saimniecei Signei Dišlerei par viesmīlību un gardo maltīti!

Informāciju sagatavoja semināra dalībniece Dženeta Marinska, foto– Ilze Šteine un Dženeta Marinska.


Projekts «Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis» tiek īstenots Igaunijas — Latvijas Programmas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros un tā mērķis ir veicināt mazo etnisko kultūras reģionu kā tūrisma galamērķu atpazīstamību.

Šī ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Krīzdag. Mundag. Villikat.

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Krīzdag. Mundag. Villikat.' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Krīzdag. Mundag. Villikat.' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Krīzdag. Mundag. Villikat.' iekš Twitter

Lakats. Muteslakats. Villaine.

Dažādi lakati ir lībiešu sievas tradicionālā apģērba būtiska sastāvdaļa. Tos veduši vīri no tālām zemēm, lai sievas greznotos baznīcā un kāzu godos, apsegtos, ejot uz jūras malu purgāt zivis.

Tas ir tikai neliels ieskats Kolkas radošo sievu sagatavotajā pieteikumā Latvijas Nacionālā Kultūras centra izsludinātajā finansēšanas konkursā «Pasākumi lībiešu kultūras saglabāšanā un stiprināšanā». Ir plānota gan tautastērpa godināšana, gan meistarklases, gan izstāžu iekārtošana un atbilstoša vizuālā materiāla izdošana.

Taču galvenais, lietpratīgi  darīs zināmu un pazīstamu Ziemeļkurzemes lībiešu sieviešu tautastērpu, kas blakus valodai, tautasdziesmai un piekrastes tradīcijām ir būtiska mazās, bet lepnās tautas identitātes pazīme.

Sagatavošanās posmā iesaistījās Kolkas līvu centrs Kūolka, ansamblis Laula, Kolkas bibliotēka. Kopīgās sarunās, konsultācijās un arī strīdos izkristalizējās un nostiprinājās spēcīga Latvijas simtgades iedvesmota iecere.

 

Vēlot izdošanos,

idejas autore Zoja Sīle.