Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!' iekš Twitter

Mazirbe – 2.augusts – Lībiešu kultūras diena

Mazirbe – 3.augusts – Gadskārtējie Lībiešu svētki «NAMS.DARBS.PRIEKS»

2019. gadā Lībiešu svētki Mazirbē sāksies jau 2. augustā ar Lībiešu kultūras dienu. Tās programmu veidos priekšlasījumi un diskusijas par norisēm mūsdienu Lībiešu kultūrtelpā – valodā, literatūrā, mākslā un mūzikā. Tās vadīs Lībiešu Institūta darbinieki un Tartu Universitātes valodnieki un lībiešu kultūrvēstures pētnieki.

Lībiešu kultūras dienas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikumus, to mērķis ir aktualizēt lībiskās vērtības un nozīmi Latvijas kultūrā un sabiedrībā, sargāt tās un nodot tālāk.

 Mazirbes Lībiešu tautas nams šogad atzīmēs savu 80. gadskārtu. Tas tika celts tā laika kuplajai lībiešu saimei un piekrastes ļaudīm. Tā atklāšanas ceremonijā Mazirbē 1939. gada 6. augustā vairāk nekā tūkstoš skatītāju priecājās par Mārtiņa Zīverta lugas «Tīreļpurvs» ( latviešu valodā) un Alekša Kivi lugas «Nakts un diena» (Īe ja päva)- (lībiešu valodā) izrādēm. Šī gada Lībiešu kultūras dienas noslēgumā 2.augustā notiks izrāde «Pirmie, kas aiziet» - unikāls notikums lībiešu kopienas dzīvē.

Izrāde «Pirmie, kas aiziet» ir Latvijas — Igaunijas sadarbības projekts, kurā satikušies astoņi dažādu jomu igauņu un latviešu mākslinieki, meklējot kopīgu tēmu, kas interesētu gan visus iesaistītos māksliniekus, gan skatītājus Latvijā un Igaunijā. Lai arī abu valstu attieksme pret lībiešiem ir atšķirīga, šai tautai ir bijusi svarīga loma gan Latvijas, gan Igaunijas valstiskuma un dažādu laikmetu ideoloģijas kontekstā. Lībiešu liktenis vienmēr ir bijis kā brīdinājums – nekas šai pasaulē nav nemainīgs un neskarts, bet mazas tautas izzušanas process ir ātrs un nenovēršams. Izrāde analizē to, kā abu valstu politika ir atspoguļojusies lībiešu dzīvē un ko būt lībietim nozīmē šodien.  

3.augustā gadskārtējie Lībiešu svētki sāksies ar dievkalpojumu Mazirbes luterāņu baznīcā, tam sekos teatralizēta svētku atklāšana pie Lībiešu tautas nama – NAMS. DARBS. PRIEKS.  Tad svētku dalībnieku un viesu gājiens vedīs visus uz jūras malu, lai nestu sveicienus Jūras mātei.

Atzīmējot Lībiešu kultūras centra  25.jubileju, Tautas nama zālē tiks atklāta lībiešu gleznotāja Jāņa Beltes darbu izstāde un atvērts Valta Ernštreita dzejas krājums «Seļļizt Nemē Mēg».  

Svētku pēcpusdienas programmā Mazirbē viesosies komponists Madars Kalniņš ar dziesmu ciklu «Jūras dziesmas», kuras izdziedās vīru koris «Dziedonis». 

Komponista Raimonda Tigula programma «Mēnesgaismas skaņu zīmējumi» autora vadībā izskanēs īsi pirms saulrieta, kam sekos krāšņs Līvu uguns aplis jūras krastā. Pašā svētku dienas izskaņā – Zaļumballe kopā ar grupu «1.KURSS».

Līvu (lībiešu) savienības Līvod Īt priekšsēdētāja Ieva Ernštreite


Pasākums tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai –100” atbalstu.

2.un 3.augustā Mazirbē Lībiešu kultūras diena un Lībiešu svētki

Šogad šim lielajam notikumam, kad aprit 80. gadi kopš Mazirbes Lībiešu tautas nama atklāšanas, dots nosaukums NAMS.DARBS.PRIEKS.


2. augustā plkst 19.00 Mazirbes Lībiešu tautas namā izrāde latviešu, lībiešu un igauņu valodā «Pirmie, kas aiziet»

3.augustā plkst 19.00 visiem svētku viesiem Mazirbē piebiedrosies un uzrunu pirms Raimonda Tigula koncetra teiks Latvijas Valsts prezidents Egils Levits!

Padalīties ar šo Kolkas ziņu '2.un 3.augustā Mazirbē Lībiešu kultūras diena un Lībiešu svētki' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu '2.un 3.augustā Mazirbē Lībiešu kultūras diena un Lībiešu svētki' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu '2.un 3.augustā Mazirbē Lībiešu kultūras diena un Lībiešu svētki' iekš Twitter

Notikumi Lībiešu saieta namā jūlijā

Stāstu vakars ar ceļotāju.

Estebans Madzončini ir ceļotājs, fotogrāfs un rakstnieks no Argentīnas, kas apceļo pasauli jau no 1990. gada. Pa šo laiku ir apmeklētas 87 valstis un pievarēti teju pus miljons kilometru. Pie mums Estebans ieradīsies ar velosipēdu no Tallinas un pastāstīs par savu pieredzi un gūtajiem iespaidiem ceļojot. Pasākumā 3. jūlijā plkst. 17.00 stāsti tiks tulkoti arī latviski.


Pērļu kroņu meistarklase Kolkā

6. jūlijā plkst. 10.00 Pērļu kroņu meistarklase kopā ar Leldi Baņģi no zīmola LaCrown. Meistarklases cena 25 EUR personai, cenā iekļauti visi nepieciešamie materiāli. Iepriekšēja pieteikšanās Kolkas Lībiešu saieta namā vai zvanot +371 29402093, rakstot ilzeib@dundaga.lv. Nodarbībā trīs stundu laikā katra tiksim pie sava kroņa.


 6. jūlijā plkst. 15.00 Jeļenas Redisas gleznu izstādes «Brīvbrīdis Kolkā» atklāšana.


Skaņu darbnīca Lībiešu saieta namā

13. jūlijā, Jūras svētku laikā plkst. 17.00 būs Skaņu darbnīca kopā ar komponisti Marinu Gribinčiku un Ievu Rūtentāli. Dalībnieki varēs piedalīties improvizācijā kopā ar mūziķēm un iemēģināt roku dažādu mūzikas instrumentu spēlēšanā. Gaidīsim visus interesentus!


Līvu savienības Kolkas nodaļai 30 gadu jubileja

27. jūlijā plkst. 14.00 Kolkas Lībiešu saieta namā apaļo 30 gadu jubileju  atzīmēs Līvu savienības Kolkas nodaļa.

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Notikumi Lībiešu saieta namā jūlijā' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Notikumi Lībiešu saieta namā jūlijā' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Notikumi Lībiešu saieta namā jūlijā' iekš Twitter

Projektā «UNESCO-tourism» tapis jauns izdevums

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Projektā «UNESCO-tourism» tapis jauns izdevums' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Projektā «UNESCO-tourism» tapis jauns izdevums' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Projektā «UNESCO-tourism» tapis jauns izdevums' iekš Twitter

Mūsdienu globalizētajā pasaulē ļaudis arvien vairāk novērtē kultūru atšķirības. Tautastērps ir tā kultūras identitātes daļa, kas pamanāma visvieglāk. Šajā grāmatā ir sniegts īss pārskats par četru ļoti savdabīgu etnisko grupu – suitu un lībiešu, kā arī Igaunijā dzīvojošo setu un kihniešu – tautastērpiem un to nēsāšanas tradīcijām.

Šis izdevums ir finansēts Igaunijas-Latvijas Programmas Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis». Projektā ir iekļauti četri etnisko kultūru reģioni — Setu zeme (Setomaa) un Kihnu sala Igaunijā, Lībiešu krasts un Suitu novads Latvijā. Visi šie reģioni ir īpaši un unikāli ar savu etnisko kultūru un vērtībām, un sauklis «Dzīvās tradīcijas: Unikālais vieno» apvieno visus četrus reģionus, izceļot to, ka katrā reģionā ikdienā tiek uzturētas vietējās unikālās tradīcijas.

Bukleta «Katrai tautai savs tērps» sadaļas «Lībiešu tautastērps» autore ir Zoja Sīle.


Ilze Šteine,

projekta «UNESCO – tourism» vadītāja Dundagas novadā


Raksts atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.