Inteliģence un kultūra ir nācijas veidošanas pamats

23. aprīlī Kolkas Lībiešu saieta namā tika svinīgi atklāta multimediāla izstāde «Tautasdziesmu teicējas. 1991», kas turpina savu ceļu Latvijā. Izstādes saturā ir režisores Daces Micānes-Zālītes un video operatora Viestura Graždanoviča veidotas astoņas folkloras ekspedīcijas filmas un fotomākslinieka Jāņa Deinata tautasdziesmu teicēju fotoportreti no «Atmodas» laikiem. Par izstādes ​sasaisti ar tautas atmodas periodu un par jaunajām filmām («Lībiešu Krastiņš. Sīkrags. Irma Cērbaha un Frīda Žagare», «Helmī Stalte –—līvu vēja balss») vairāk stāsta Dace Micāne-Zālīte un Helmī Stalta. Kā atmodās latviešu tauta pēc padomijas garajiem okupācijas gadiem, kas bija tas spēks cilvēkos, kur radās garīgā sasaiste ar senču mantojumu — tāds bija izstādes vadmotīvs Kolkā. Jāpiebilst, ka Staltu ģimene bija Latvijā viena no pirmajām, kura, riskējot ar savu drošību, pirmā pacēla Latvijas brīvvalsts karogus pirms atmodas folkloras festivālos, pirmajā lielajā tautas manifestācijā Mežaparkā un citos atmodas laika pasākumos, kad par šādu rīcību draudēja reālas represijas. Šīs ģimenes gara spēks un uzdrīkstēšanās iedvesmoja tautu. Par tā laika izjūtām un notikumiem izstādes atklāšanā dalījās pati Helmī Stalte. 

Juris Orinskis,
Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs
27.04.2022. |

Kolkas pagasta dzīvesziņas

Ir aizvadīts 2022.gada 1.ceturksnis. Lai arī šis gada sākums bijis ar neierastu kārtību mums apkārt, dzīve ir ritējusi savu gaitu. Arī šajā laikā darbu turpināja Dzimtsarakstu nodaļa Dundagā, un visu pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem tika nodrošināta nepārtraukti un pilnā apmērā. Ierobežojumi nedaudz skāra laulību ceremoniju norisi, jo laulības varēja noslēgt maskās un bez viesu pulka.

2022. gada pirmajos 3 mēnešos Kolkā ir piedzimusi un deklarēta viena meitene, kura savā ģimenē piedzimusi kā trešais bērniņš.

Dundagas pils ir pieprasīta laulību noslēgšanas vieta. Pavisam tika noslēgtas 5 laulības, t.sk. viena izbraukuma laulība Kolkas pusē. Pieprasīti ir šī gada interesantie datumi, piemēram 22.02.2022., “Jā”  vārdu teica divi pāri. Līdz šim jaunie pāri bijuši no Dundagas, Talsiem, Ventspils novada un Tukuma, un pāris, kurš laulību noslēdza izbraukuma laulību ceremonijā, pastāvīgi dzīvo Krakovā, Polijā, bet dzimtas saknes ir Kolkas pusē. No šī gada sākuma Dundagā  ir saņemti 34 iesniegumi laulību noslēgšanai gan Dundagas pilī, gan arī citviet Talsu novadā. Populārākās no tām ir Dundagas pils, Kolkas skatu platforma, Nurmuižas pils, Ēvažu stāvkrasts, Strazdes “Ūdensdzirnavas”, viesu nams “Dunduriņi” Ārlavas pagastā u.c..  Laulības Dundagas pilī netiek uzskatīta par izbraukuma laulību ceremoniju.

Kāzas ir ļoti skaists un brīnišķīgs notikums katra pāra dzīvē. Nav svarīgs jaunlaulāto vecums, viņu kopā pavadītais mīlestības laiks vai viesu daudzums kāzās. Ir brīnišķīgi, ka pāri, kuri dzīvo kopā nereģistrētās attiecībās jau ilgi, ir bērni, beidzot nolemj sakārtot savas attiecības likumiski, ar laulības noslēgšanu. Oficiāli noslēgta laulība ir pāra tiesību juridiskā drošība. Tā dabā iekārtots, ka neviens šajā pasaulē neesam mūžīgi… Ir daudz iemeslu, kas rada finansiālus zaudējumus un tiesisko nedrošību pārim, kas izvēlas dzīvot kopā, nereģistrējot savas attiecības:  nav tiesību bez otra vecāka reģistrēt bērna piedzimšanu bez kopīga paternitātes iesnieguma vai arī reģistrā izdara ierakstu tikai par māti; nav adopcijas tiesības; nevar uzņemties kopīgas finanšu (kredīta) saistības; nav juridisku tiesību uz kopīgu mantu; nav tiesību uz nodokļu atmaksu un atvieglojumiem; nav atvieglojumu uz nodevām; nav tiesību saņemt informāciju no ārstniecības iestādēm par dzīvesbiedra (nelaulāta) ārstēšanās procesu; nav mantojuma tiesību uz īpašumu; nav tiesību saņemt pārdzīvojušā laulātā pensijas daļu vai mantot uzkrāto 2. pensijas līmeni u.c…

Valsts nodeva laulību reģistrācijai ir EUR 14, bet, savukārt, pašvaldības nodeva laulību reģistrācijai svinīgos apstākļos ir noteikta attiecīgajā teritorijā kā maksas pakalpojums EUR 30,00 vai EUR 50,00 (Dundagas pilī, atkarīgs no viesu skaita), un EUR 150,00 par izbraukuma laulību ceremoniju. Ja laulības reģistrācija notiek dzimtsarakstu nodaļas kabinetā, tad jāmaksā tikai valsts nodeva EUR 14. Laulību var noslēgt jebkurā dienā, izņemot svētdienas, ja vien šis datums nav jau aizņemts, un ne ātrāk kā pēc viena mēneša, kopš iesniegts iesniegums dzimtsarakstu nodaļā, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā. Protams, ir izņēmuma gadījumi, kad, izvērtējot lietas apstākļus, mēneša termiņu var saīsināt. Katrs gadījums ir individuāls, un dzimtsarakstu nodaļas darbinieks vērtē steidzamības lietderību.

Arī miršanas reģistrā šogad ir izdarīti ieraksti par aizsaulē aizgājušām personām. Sēru ziņas saņēmušas 6 Kolkas puses iedzīvotāju ģimenes. Miruši 4 vīrieši un 2 sievietes.

Daiga Muceniece,
Talsu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniece

 

e-pasts: daiga.muceniece@talsi.lv un tālrunis saziņai — 29149134.

21.04.2022. |

Bāriņtiesa pieņem Kolkas pagasta pārvaldē

Talsu novada bāriņtiesa pieņem apmeklētājus pēc iepriekšēja pieraksta Kolkas pagasta pārvaldē otrdienās pl. 9.00–13.00.

Par konsultāciju iepriekš vienoties ar bāriņtiesas locekli Dainu Dēvitu, tālr. nr. 29464059.

12.04.2022. |

Informācija pašpatēriņa zvejniekiem

Zemkopības ministrija vēlas atgādināt par  Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 «Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos» (turpmāk – jūras zvejas noteikumi) prasību attiecībā uz piekrastes zvejas žurnālu datu reģistrēšanu, izmantojot ministrijas pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu «Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma» (turpmāk – LZIKIS). Piekrastes zvejniekiem, kuri zvejo pašpatēriņam, šī prasība būs obligāta ar 2023.gada 1.janvāri.

 Ministrija norāda, ka LZIKIS jau šobrīd nodrošina iespēju reģistrēt zvejas žurnālu datus elektroniski. Līdz ar to jūras piekrastes pašpatēriņa zvejnieki,  jau tagad var brīvprātīgi reģistrēt zvejas žurnālu datus LZIKIS, tādejādi atsakoties no papīra formas zvejas žurnālu aizpildīšanas un iesniegšanas Valsts vides dienestā.

 Lai noteiktajā termiņā īstenotu jūras zvejas noteikumos paredzēto prasību ieviešanu, ministrija aicina zvejniekus jau laicīgi saņemt pieeju LZIKIS, reģistrējoties https://lzikispub.zm.gov.lv/ . Informācija par reģistrācijas kārtību ir pieejama lietotāju rokasgrāmatā (pielikumā).

Lietotāju rokasgrāmata piekrastes zvejas (pašpatēriņa) žurnālu ievadei LZIKIS  pievienota pielikumā. Rokasgrāmatā iekļauta informācija arī par lietotāja pieteikšanu un paroles atjaunošanu, par LZIKIS pieejamo zvejnieka informāciju, kā arī par zvejas datu reģistrēšanu. Video pamācība par zvejas datu reģistrēšanu LZIKIS piekrastes zvejas žurnālā ir pieejama šeit: http://laukutikls.lv/nozares/zivsaimnieciba/raksti/video-pamaciba-lzikis .

 Ministrija arī turpmāk sniegs tehniskās konsultācijas sistēmas lietotājiem, kā arī  iesaistīsies Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētajos informēšanas pasākumos par iepriekš minētajiem jautājumiem.

Tuvākajā laikā tiks organizētas apmācības zvejniekiem, lai atbildētu uz jautājumiem par LZIKIS darbību vai palīdzēt ar problēmām datu reģistrācijā. Tāpēc īpaši svarīgi laicīgi saņemt LZIKIS pieeju un iepazīties ar LZIKIS zvejas žurnāla uzbūvi un sistēmas iespējām, kas paredzētas zvejniekiem.

 Jautājumu un neskaidrību gadījumā ministrija aicina  zvejniekus sazināties ar ministrijas atbildīgajām personām:

  • Artis Āboltiņš, tālr. 67095040, e-pasts artis.aboltins@zm.gov.lv , lai precizētu informāciju par LZIKIS lietotāja pieejas reģistrāciju vai/un nozvejas datu reģistrēšanu LZIKIS zvejas žurnālā.
  • Edijs Volkovičs, tālr. 67027038, e-pasts edijs.volkovics@zm.gov.lv , lai precizētu tehnisko informāciju vai/ un paziņotu par problēmām LZIKIS sistēmas darbībā.

Ministrija aicina pašvaldības informēt piekrastes ūdeņu zvejniekus, kuri zvejo pašpatēriņam, par prasībām nozvejas datu reģistrēšanai LZIKIS zvejas žurnālā, kas ir norādītas šajā vēstulē.

Ja jūras piekrastes pašpatēriņa zvejnieks izvēlēsies atteikties no papīra formas zvejas žurnāla aizpildīšanas un iesniegšanas Valsts vides dienestā (turpmāk – dienests) pirms 2023.gada 1.janvāra (kad nozveja būs obligāti jāreģistrē elektroniskajā žurnālā),  to ir iespējams izdarīt jebkura mēneša sākumā. Šajā gadījumā zvejniekam jāgriežas pašvaldībā, kura izsniedza zvejas licenci (atļauju), ar lūgumu veikt sistēmā attiecīgās izmaiņas. Rezultātā Latvijas Zvejas kontroles un informācijas sistēmā (turpmāk – LZIKIS) tiks izņemta atzīme par to, ka zvejas žurnāls tiks iesniegts papīra formā un šī informācija būs pieejama dienestam.

Ministrija vērš uzmanību, ka pēc šādu izmaiņu norādīšanas LZIKIS, zvejniekam vairs nebūs iespējams aizpildīt un iesniegt dienestam papīra zvejas žurnālus.

 

 

11.04.2022. |