Simts gadi Kolkasraga bākas dzīvojamās ēkas mūžā

Lībiešu kultūrtelpā Kolkasraga ainavas neatņemama sastāvdaļa vairākām paaudzēm bija Kolkas bākas dzīvojamā ēka. Gadu gaitā ievērojami mainījās pats Kolkasrags, taču nams krasta kāpā, kaut, laika zoba nodeldēts, stāvēja itin stabili, un šķita, tā būs vienmēr. Taču simtais ēkas pastāvēšanas gads tai bija pēdējais — 2021. gada februārī senā būve tika nojaukta.

Ziņas par Kolkasraga bākas dzīvojamās mājas un ar to saistīto cilvēku mūžu ir apkopojusi Baiba Šuvcāne.


Īss ieskats senākā vēsturē

Nu jau bijušā, vecā Kolkasraga bākas dzīvojamā ēka bija tikai viena no daudzu gadsimtu gaitā pastāvējušajām mītnēm Kolkas bākas uzraugiem. Bīstamo Kolkasraga sēkli krasta bākas iezīmējušas kopš 16. gs. vidus. Kur toreiz mitinājušies krasta bākas torņu apkalpojošie vīri, nav zināms. Pirmās drošās ziņas par Bākas kungu un viņa kalpotājiem sniedz ieraksti Irbes–Ģipkas draudzes baznīcas grāmatās, kas liecina, ka vismaz kopš 1743. gada ir darbojusies Kolkas Bākas muiža. Domājams, ka tā atradusies piekrastē, bākas torņu tuvumā. Tā vismaz noprotams no vairāku tā laika bākas saimniecības apmeklētāju aprakstiem.

Pirmais ieraksts Irbes–Ģipkas draudzes baznīcas grāmatā par Kolkas Bākas muižu liecina, ka 1743. gada 26. janvārī ir miris Fricis — „Valku vietas vecs saimnieks un vaļinieks, kas pie Bākas muižas priekš tam ir klausījis…


Spriežot pēc baznīcas metrikas datiem 18. gs. beigās dzīve Bākas muižā bijusi rosīga.  Muižā kalpoja gan puiši, gan meitas. Sāka dzimt bērni… Muižas vīram Kasparam 1790. gadā piedzimusi meitiņa Anna, bet 1792. gadā — dēliņš Krišs. Bākas muižā ar godu gan bijis kā bijis. Tā 1788. gadā Bākas kunga audžu meitai Annai no Kolkas piedzimis maukas bērns, bet 1794. gadā Bākas muižas kalponei Trīnei no Lauļu Jāka sētas piedzimuši “iekš negoda pelnīti bērni” — dvīņi Krišs un Kārlis. Paša Bākas kunga dzimtā meita Anna arī pelnījusi bērnus ārpus laulības klēpja — 1797. gadā viņai piedzimusi meitiņa Ede — “otru reizi no sāmiešu puisieša Indriķa pelnīts bērns”, bet pēc četriem gadiem atkal meita — Dārte “no muižas kalpa Indriķa, sāmiša, pelnīta”. Uzzinām arī, ka Bākas kungam bijuši zirgi, jo 1813. gada miršanas ierakstā minēts “Bākas kunga vecais kučērs, 56 gadu vecs”. 1801. gada 13. oktobra ieraksts ļauj noprast, ka Bākas kungs arī zvejojis. Protams ne pats, bet viņa kalpi. Pēc ierakstiem grūti spriest, vai paši muižas puiši kurināja uguni krasta bākas torņos, vai tie bija vīri, kuri dzīvoja kur citur. Lasīt tālāk »

Balva no Liepājas «Krasta ļaudīm»


15. septembrī Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars» notika Egona Līva piemiņas balvas «Krasta ļaudis» pasniegšana, kur vienā no nominācijām balvu saņēma arī rakstniece no Kolkas — Baiba Šuvcāne. Rakstnieks Egons Līvs bija nesaraujami saistīts ar Liepāju, jūru un tās tematiku, tāpēc, lai veicinātu interesi par rakstnieka literāro mantojumu un atbalstītu radošo jaunrades procesu rakstniecībā, reizi gadā tiek pasniegta viņa vārdā nosauktā balva. 
2018. gadā konkursam uz Egona Līva piemiņas balvu «Krasta ļaudis» nominācijā «Labākais oriģinālliteratūras prozas darbs latviešu valodā» bija izvirzīti 17 literārie darbi, tostarp divi darbi par lībiešu tematiku — Aizklāņos dzīvojušā kinorežisora Aivara Freimaņa (1936–2018) grāmata «Katls» un kolcinieces Baibas Šuvcānes grāmata «Lībiešu krasts. No Ovišiem līdz Melnsilam». Galveno balvu ieguva A. Freimaņa grāmata «Katls», bet Liepājas Speciālās Ekonomiskās Zonas pārvaldes speciālbalvu par visaptverošu un spilgtu lībiešu kultūrvēstures mantojuma atainojumu saņēma Baiba Šuvcāne par grāmatu «Lībiešu krasts. No Ovišiem līdz Melnsilam».

Egona Līva piemiņas balvas konkursu «Krasta ļaudis» organizē Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju.

Arī B.Šuvcānes grāmata «Lībiešu krasts» ir izvirzīta Aleksandra Pelēča 2018. gadā literārai prēmijai!


Katra gada februāra beigās Talsu novada galvenā bibliotēka izvērtē tos literāros darbus,  kuriem ir nozīmīga saistība ar Talsu novada vai reģiona vēsturi, kultūrzīmēm un cilvēkiem.

     Talsu Galvenā bibliotēka Aleksandra Pelēča 2018. gadā literārai prēmijai izvirzījusi septiņas  grāmatas, starp tām divas par Dundagas novadu: Janīnas Kursītes «Diždundaga. Apcerējumi par Dundagas novadu» un  Baibas Šuvcānes «Lībiešu krasts. No Ovīšiem līdz Melnsilam».

     Lasītāji par Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai izvirzītajiem darbiem un saviem favorītiem varēs balsot no 6. marta līdz 6. aprīlim bibliotēkas mājas lapā www.talsubiblioteka.lv» un www.talsi.lv», kā arī bibliotēkas sociālajos profilos, un katrā Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novada bibliotēkā uz vietas.

     Prēmijas pasniegšanas pasākums nemainīgi notiks 10. aprīlī Talsu Galvenajā bibliotēkā, Aleksandra Pelēča dzimšanas dienā. 

     Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu. Vērtējumam tiek atlasītas pagājušā gadā iznākušās grāmatas.

     Talsu novada dome par godu Aleksandra Pelēča (1920. – 1995.) 80 gadu jubilejai 2000. gadā iedibināja tradīciju piešķirt literāro prēmiju literāro darbu autoriem par ieguldījumu A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga, Rojas novadam.          
Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu. Katru gadu vērtējumam tiek atlasītas iepriekšējā gadā iznākušās grāmatas.

talsubiblioteka.lv »


Baiba Šuvcāne jau ir saņēmusi Aleksandra Pelēča literāro balvu 2012. gadā par grāmatu «Senais lībiešu ciems Kolka» un 2016. gadā par grāmatu «Sauc par Vaidi mūsu ciemu».