Kolkas lībiešu grupa aicina uz sarunu par Dzimtām, par Dzīvi, par Notikumiem visādos laikos Kolkā un tās apkaimē kopā ar Skaidrīti Keheri.
12.augustā plkst 19.00 Kolkas Lībiešu saieta namā «Kolkas dzimtu stāsti. Abaju-Adamkoviču dzimtas»
Simts gadi Kolkasraga bākas dzīvojamās ēkas mūžā
Lībiešu kultūrtelpā Kolkasraga ainavas neatņemama sastāvdaļa vairākām paaudzēm bija Kolkas bākas dzīvojamā ēka. Gadu gaitā ievērojami mainījās pats Kolkasrags, taču nams krasta kāpā, kaut, laika zoba nodeldēts, stāvēja itin stabili, un šķita, tā būs vienmēr. Taču simtais ēkas pastāvēšanas gads tai bija pēdējais — 2021. gada februārī senā būve tika nojaukta.
Ziņas par Kolkasraga bākas dzīvojamās mājas un ar to saistīto cilvēku mūžu ir apkopojusi Baiba Šuvcāne.
Īss ieskats senākā vēsturē
Nu jau bijušā, vecā Kolkasraga bākas dzīvojamā ēka bija tikai viena no daudzu gadsimtu gaitā pastāvējušajām mītnēm Kolkas bākas uzraugiem. Bīstamo Kolkasraga sēkli krasta bākas iezīmējušas kopš 16. gs. vidus. Kur toreiz mitinājušies krasta bākas torņu apkalpojošie vīri, nav zināms. Pirmās drošās ziņas par Bākas kungu un viņa kalpotājiem sniedz ieraksti Irbes–Ģipkas draudzes baznīcas grāmatās, kas liecina, ka vismaz kopš 1743. gada ir darbojusies Kolkas Bākas muiža. Domājams, ka tā atradusies piekrastē, bākas torņu tuvumā. Tā vismaz noprotams no vairāku tā laika bākas saimniecības apmeklētāju aprakstiem.
Pirmais ieraksts Irbes–Ģipkas draudzes baznīcas grāmatā par Kolkas Bākas muižu liecina, ka 1743. gada 26. janvārī ir miris Fricis — „Valku vietas vecs saimnieks un vaļinieks, kas pie Bākas muižas priekš tam ir klausījis…”
Spriežot pēc baznīcas metrikas datiem 18. gs. beigās dzīve Bākas muižā bijusi rosīga. Muižā kalpoja gan puiši, gan meitas. Sāka dzimt bērni… Muižas vīram Kasparam 1790. gadā piedzimusi meitiņa Anna, bet 1792. gadā — dēliņš Krišs. Bākas muižā ar godu gan bijis kā bijis. Tā 1788. gadā Bākas kunga audžu meitai Annai no Kolkas piedzimis maukas bērns, bet 1794. gadā Bākas muižas kalponei Trīnei no Lauļu Jāka sētas piedzimuši “iekš negoda pelnīti bērni” — dvīņi Krišs un Kārlis. Paša Bākas kunga dzimtā meita Anna arī pelnījusi bērnus ārpus laulības klēpja — 1797. gadā viņai piedzimusi meitiņa Ede — “otru reizi no sāmiešu puisieša Indriķa pelnīts bērns”, bet pēc četriem gadiem atkal meita — Dārte “no muižas kalpa Indriķa, sāmiša, pelnīta”. Uzzinām arī, ka Bākas kungam bijuši zirgi, jo 1813. gada miršanas ierakstā minēts “Bākas kunga vecais kučērs, 56 gadu vecs”. 1801. gada 13. oktobra ieraksts ļauj noprast, ka Bākas kungs arī zvejojis. Protams ne pats, bet viņa kalpi. Pēc ierakstiem grūti spriest, vai paši muižas puiši kurināja uguni krasta bākas torņos, vai tie bija vīri, kuri dzīvoja kur citur. Lasīt tālāk »
LR Aizsardzības ministra apsveikums ēvažniekam
Par Latvijas drošības stiprināšanu un vēstures liecību saglabāšanu Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs A.Pabriks ir nosūtījis apsveikuma vēstuli un Pateicības rakstu Ēvažu ciema iedzīvotājam Kārlim Lagzdiņam.
Rīgā, 05.11.2020
Godājamais Nacionālās pretošanās kustības dalībniek!
Aizsardzības ministrijas vārdā vēlos pateikties visiem Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un Jums personīgi par nozīmīgo ieguldījumu cīņā par Latvijas drošības stiprināšanu un vēsturiskās liecības saglabāšanu, tā sekmējot militāri patriotisko audzināšanu un pilsoniskās apziņas veidošanu.
Ņemot vērā minēto, 2020.gada 10.martā esmu izdevis pavēli Nr.004–12, ar kuru piešķiru Jums aizsardzības ministra pateicību.
Diemžēl valstī esošās epidemioloģiskās situācijas dēļ nevaru Jūs apbalvot personīgi.
Patiesā cieņā, Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Dr. Artis Pabriks
Sirsnīgi sveicam Kārļonkuli valsts svētkos un izsakām pateicību un apbrīnu par viņa paveikto, mūžīgo enerģiju, dzīvesprieku, viedumu un Lāčplēša dzīves spēku! Jāatzīmē, kā šogad sirmajam kungam apritēja 95 gadi!