Simts gadi Kolkasraga bākas dzīvojamās ēkas mūžā

Lībiešu kultūrtelpā Kolkasraga ainavas neatņemama sastāvdaļa vairākām paaudzēm bija Kolkas bākas dzīvojamā ēka. Gadu gaitā ievērojami mainījās pats Kolkasrags, taču nams krasta kāpā, kaut, laika zoba nodeldēts, stāvēja itin stabili, un šķita, tā būs vienmēr. Taču simtais ēkas pastāvēšanas gads tai bija pēdējais — 2021. gada februārī senā būve tika nojaukta.

Ziņas par Kolkasraga bākas dzīvojamās mājas un ar to saistīto cilvēku mūžu ir apkopojusi Baiba Šuvcāne.


Īss ieskats senākā vēsturē

Nu jau bijušā, vecā Kolkasraga bākas dzīvojamā ēka bija tikai viena no daudzu gadsimtu gaitā pastāvējušajām mītnēm Kolkas bākas uzraugiem. Bīstamo Kolkasraga sēkli krasta bākas iezīmējušas kopš 16. gs. vidus. Kur toreiz mitinājušies krasta bākas torņu apkalpojošie vīri, nav zināms. Pirmās drošās ziņas par Bākas kungu un viņa kalpotājiem sniedz ieraksti Irbes–Ģipkas draudzes baznīcas grāmatās, kas liecina, ka vismaz kopš 1743. gada ir darbojusies Kolkas Bākas muiža. Domājams, ka tā atradusies piekrastē, bākas torņu tuvumā. Tā vismaz noprotams no vairāku tā laika bākas saimniecības apmeklētāju aprakstiem.

Pirmais ieraksts Irbes–Ģipkas draudzes baznīcas grāmatā par Kolkas Bākas muižu liecina, ka 1743. gada 26. janvārī ir miris Fricis — „Valku vietas vecs saimnieks un vaļinieks, kas pie Bākas muižas priekš tam ir klausījis…


Spriežot pēc baznīcas metrikas datiem 18. gs. beigās dzīve Bākas muižā bijusi rosīga.  Muižā kalpoja gan puiši, gan meitas. Sāka dzimt bērni… Muižas vīram Kasparam 1790. gadā piedzimusi meitiņa Anna, bet 1792. gadā — dēliņš Krišs. Bākas muižā ar godu gan bijis kā bijis. Tā 1788. gadā Bākas kunga audžu meitai Annai no Kolkas piedzimis maukas bērns, bet 1794. gadā Bākas muižas kalponei Trīnei no Lauļu Jāka sētas piedzimuši “iekš negoda pelnīti bērni” — dvīņi Krišs un Kārlis. Paša Bākas kunga dzimtā meita Anna arī pelnījusi bērnus ārpus laulības klēpja — 1797. gadā viņai piedzimusi meitiņa Ede — “otru reizi no sāmiešu puisieša Indriķa pelnīts bērns”, bet pēc četriem gadiem atkal meita — Dārte “no muižas kalpa Indriķa, sāmiša, pelnīta”. Uzzinām arī, ka Bākas kungam bijuši zirgi, jo 1813. gada miršanas ierakstā minēts “Bākas kunga vecais kučērs, 56 gadu vecs”. 1801. gada 13. oktobra ieraksts ļauj noprast, ka Bākas kungs arī zvejojis. Protams ne pats, bet viņa kalpi. Pēc ierakstiem grūti spriest, vai paši muižas puiši kurināja uguni krasta bākas torņos, vai tie bija vīri, kuri dzīvoja kur citur.

Lasīt tālāk »

LR Aizsardzības ministra apsveikums ēvažniekam

Par Latvijas drošības stiprināšanu un vēstures liecību saglabāšanu Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs A.Pabriks ir nosūtījis apsveikuma vēstuli un Pateicības rakstu Ēvažu ciema iedzīvotājam Kārlim Lagzdiņam.

Rīgā, 05.11.2020

Godājamais Nacionālās pretošanās kustības dalībniek!

Aizsardzības ministrijas vārdā vēlos pateikties visiem Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un Jums personīgi par nozīmīgo ieguldījumu cīņā par Latvijas drošības stiprināšanu un vēsturiskās liecības saglabāšanu, tā sekmējot militāri patriotisko audzināšanu un pilsoniskās apziņas veidošanu.

Ņemot vērā minēto, 2020.gada 10.martā esmu izdevis pavēli Nr.004-12, ar kuru piešķiru Jums aizsardzības ministra pateicību.

Diemžēl valstī esošās epidemioloģiskās situācijas dēļ nevaru Jūs apbalvot personīgi.

Patiesā cieņā, Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Dr. Artis Pabriks


Sirsnīgi sveicam Kārļonkuli valsts svētkos un izsakām pateicību un apbrīnu par viņa paveikto, mūžīgo enerģiju, dzīvesprieku, viedumu un Lāčplēša dzīves spēku! Jāatzīmē, kā šogad sirmajam kungam apritēja 95 gadi!

Fotogalerija: Jūras svētki Kolkā no 1939. līdz 2018. gadam

[bookmarks options="default=off&draugiem=on&facebook=on&twitter=on" style="padding-left: 2px; padding-right: 2px; padding-top: 5px"]

Pirms 80 gadiem, 1939. gada 2. jūlijā, Kolkā ir notikuši pirmie Zvejnieku svētki Latvijā. Piedāvājam nelielu atskatu uz aizgājušo gadu svētku notikumiem, ko mums ir izdevies atrast kolcinieku krājumos. Paldies visiem, kuri ļāva izmantot savas fotogrāfijas! 

Lielu daļu no šīm bildēm un ne tikai tās no 13. jūlija varēs skatīt Kolkas tautas namā, izstādē <<Jūras svētkiem Kolkā – 80>>.

Ja kādam mājās ir saglabājušās kādas ar šiem gada lielākajiem svētkiem Kolkā saistītas senākas bildes vai citas relikvijas- būsim ļoti priecīgi par iespēju tās nokopēt vai saņemt glabāšanā Kolkas pagasta pārvaldē, Kolkas tautas namā vai Kolkas Lībiešu saieta namā!


Skatīt galeriju failiem.lv >>


 

Biedrība «Domesnes» ir veikusi zinātnisko izpēti kuģa vraka daļām

[bookmarks options="default=off&draugiem=on&facebook=on&twitter=on" style="padding-left: 2px; padding-right: 2px; padding-top: 5px"]


2017. gada 5. janvārī Kolkas liedagā tika izskalotas kuģa vraka daļas – 7 kuģa brangu daļas un 1 apšuvuma dēlis, kas ir apjomīgākais visu laiku izskalojums Kolkasraga apkārtnē un visticamāk ir viena un tā paša kuģa vraka fragmenti.

Tie tika atrasti izklaidus nelielā, apmēram 450 m garā posmā, no Kolkas Tautas nama līdz teritorijai iepretī īpašumam <<Ūši>> (uz ziemeļiem no Tautas nama). Biedrība vērsās pie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kuras pārstāvji apsekoja izskalotos priekšmetus un, konsultējoties ar ārzemju kolēģiem, ieteica noteikt izskalojuma koksnes vecumu.

Šā gada aprīlī biedrība, ņemot vērā speciālistu ieteikumus, iesniedza projekta pieteikumu Valsts Kultūrkapitāla fondam ar mērķi veikt kuģa vraka daļu zinātnisko izpēti, izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi (14C analīzi).

Lasīt tālāk »

Iesūti savu Kolkasraga fotogrāfiju vai stāstu!

[bookmarks options="default=off&draugiem=on&facebook=on&twitter=on" style="padding-left: 2px; padding-right: 2px; padding-top: 5px"]

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties kopīgas dāvanas gatavošanā Latvijai, veidojot elektronisku Latvijas ainavu dārgumu krātuvi <<Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt>>. Tajā tiks iekļautas sabiedrības vērtējumā nozīmīgas ainavas ar īpašu vēstījumu par Latvijas un tās reģionu dabu un vēsturi, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm.

Pavisam Latvijas ainavu dārgumu krātuvē no izvirzītajām 243 ainavām ir iekļautas 50. Apkopotā informācija atspoguļos ainavas mainību vairāku desmitu gadu griezumā gan fotogrāfiju, gan atmiņu stāstu veidā.

Kā viens no desmit izcilākajiem Kurzemes ainavu dārgumiem ir izraudzīts arī Kolkasrags. Aicinām līdz 14. februārim ar fotogrāfijām un nostāstiem par Kolkasragu papildināt Latvijas ainavu dārgumu krātuvi. 

Fotogrāfijas un atmiņu stāstus sūtiet uz e-pastu zinas@dundaga.lv vai  iesniedziet  tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv >>

Palīdzību rokrakstu un fotoattēlu skenēšanā un elektroniskā sūtīšanā ir iespējams saņemt Kolkas vai jebkurā citā bibliotēkā.

No iesūtītajiem fotoattēliem, stāstiem un vēlējumiem 2018. gadā tiks veidotas reģionālās izstādes.