Mazirbe Lībiešu tautas namam 80. jubilejas gads!


Mazirbe – 2.augusts – Lībiešu kultūras diena

Mazirbe – 3.augusts – Gadskārtējie Lībiešu svētki «NAMS.DARBS.PRIEKS»

2019. gadā Lībiešu svētki Mazirbē sāksies jau 2. augustā ar Lībiešu kultūras dienu. Tās programmu veidos priekšlasījumi un diskusijas par norisēm mūsdienu Lībiešu kultūrtelpā – valodā, literatūrā, mākslā un mūzikā. Tās vadīs Lībiešu Institūta darbinieki un Tartu Universitātes valodnieki un lībiešu kultūrvēstures pētnieki.

Lībiešu kultūras dienas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikumus, to mērķis ir aktualizēt lībiskās vērtības un nozīmi Latvijas kultūrā un sabiedrībā, sargāt tās un nodot tālāk.

 Mazirbes Lībiešu tautas nams šogad atzīmēs savu 80. gadskārtu. Tas tika celts tā laika kuplajai lībiešu saimei un piekrastes ļaudīm. Tā atklāšanas ceremonijā Mazirbē 1939. gada 6. augustā vairāk nekā tūkstoš skatītāju priecājās par Mārtiņa Zīverta lugas «Tīreļpurvs» ( latviešu valodā) un Alekša Kivi lugas «Nakts un diena» (Īe ja päva)- (lībiešu valodā) izrādēm. Šī gada Lībiešu kultūras dienas noslēgumā 2.augustā notiks izrāde «Pirmie, kas aiziet» - unikāls notikums lībiešu kopienas dzīvē.

Izrāde «Pirmie, kas aiziet» ir Latvijas — Igaunijas sadarbības projekts, kurā satikušies astoņi dažādu jomu igauņu un latviešu mākslinieki, meklējot kopīgu tēmu, kas interesētu gan visus iesaistītos māksliniekus, gan skatītājus Latvijā un Igaunijā. Lai arī abu valstu attieksme pret lībiešiem ir atšķirīga, šai tautai ir bijusi svarīga loma gan Latvijas, gan Igaunijas valstiskuma un dažādu laikmetu ideoloģijas kontekstā. Lībiešu liktenis vienmēr ir bijis kā brīdinājums – nekas šai pasaulē nav nemainīgs un neskarts, bet mazas tautas izzušanas process ir ātrs un nenovēršams. Izrāde analizē to, kā abu valstu politika ir atspoguļojusies lībiešu dzīvē un ko būt lībietim nozīmē šodien.  

3.augustā gadskārtējie Lībiešu svētki sāksies ar dievkalpojumu Mazirbes luterāņu baznīcā, tam sekos teatralizēta svētku atklāšana pie Lībiešu tautas nama – NAMS. DARBS. PRIEKS.  Tad svētku dalībnieku un viesu gājiens vedīs visus uz jūras malu, lai nestu sveicienus Jūras mātei.

Atzīmējot Lībiešu kultūras centra  25.jubileju, Tautas nama zālē tiks atklāta lībiešu gleznotāja Jāņa Beltes darbu izstāde un atvērts Valta Ernštreita dzejas krājums «Seļļizt Nemē Mēg».  

Svētku pēcpusdienas programmā Mazirbē viesosies komponists Madars Kalniņš ar dziesmu ciklu «Jūras dziesmas», kuras izdziedās vīru koris «Dziedonis». 

Komponista Raimonda Tigula programma «Mēnesgaismas skaņu zīmējumi» autora vadībā izskanēs īsi pirms saulrieta, kam sekos krāšņs Līvu uguns aplis jūras krastā. Pašā svētku dienas izskaņā – Zaļumballe kopā ar grupu «1.KURSS».

Līvu (lībiešu) savienības Līvod Īt priekšsēdētāja Ieva Ernštreite


Pasākums tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai –100” atbalstu.

2.un 3.augustā Mazirbē Lībiešu kultūras diena un Lībiešu svētki

Šogad šim lielajam notikumam, kad aprit 80. gadi kopš Mazirbes Lībiešu tautas nama atklāšanas, dots nosaukums NAMS.DARBS.PRIEKS.


2. augustā plkst 19.00 Mazirbes Lībiešu tautas namā izrāde latviešu, lībiešu un igauņu valodā «Pirmie, kas aiziet»

3.augustā plkst 19.00 visiem svētku viesiem Mazirbē piebiedrosies un uzrunu pirms Raimonda Tigula koncetra teiks Latvijas Valsts prezidents Egils Levits!


Lībiešu kultūrtelpa ir iekļauta Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā


2018. gada 8. novembrī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēdē tika vērtētas Nacionālajam Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam pieteiktās vērtības.

Iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2018. gadā apstiprinātas astoņas vērtības: 

  • Gaujas plostnieku amata prasmes (pieteicējs biedrība «Gaujas plostnieki»), 
  • Dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē (pieteicējs Valkas novada dome), 
  • Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcijas (pieteicējs biedrība «Skaņumāja»), 
  • Caurspēlējamās cītaras spēle (pieteicējs biedrība «Skaņumāja»), 
  • Knipelēšanas prasme (pieteicējs Rīgas pilsētas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centrs «Ritums»), 
  • Lībiešu kultūrtelpa (pieteicējs biedrība «Līvõ kultūr sidām»), 
  • Rucavas tradicionālā kultūrtelpa (pieteicējs Rucavas novada dome), 
  • Upītes kultūrtelpa (pieteicējs biedrība «Upītes jauniešu folkloras kopa»).

Nemateriālā kultūras mantojuma padome, izvērtējot līdz 2018. gada 30. jūnijam iesūtītos pieteikumus, 12. jūlija sēdē no 11 pieteikumiem atlasīja astoņus, kuru iesniedzējiem ar ekspertu palīdzību tika dota iespēja savus pieteikumus papildināt un precizēt.

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas atbalstam VKKF ir izveidojis būtisku atbalsta instrumentu – mērķprogrammu Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta pieteikumu sagatavošanai.

Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016. gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.

livones.net