Ir vasara un kāzu laiks!

Kāzas ir ļoti skaists un brīnišķīgs notikums katra pāra dzīvē. Šim brīdim nav svarīgs jaunlaulāto vecums, viņu kopā pavadītais mīlestības laiks vai viesu daudzums kāzās.

Ir brīnišķīgi, ka pāri, kuri dzīvo kopā nereģistrētās attiecībās jau ilgi, ir bērni, mazbērni un mazmazbērni, un beidzot nolemj sakārtot savas attiecības likumiski, ar laulības noslēgšanu. Oficiāli noslēgta laulība ir pāra tiesību juridiskā drošība. Kopdzīve bez laulības reģistrēšanas pēc būtības nozīmē to, ka partneri juridiski savā starpā ir sveši cilvēki. Ikdienā to mēdzam dēvēt «kopādzīvošanu» vai «vienas saimniecības vešanu»  un tas negarantē pāra likumiskās garantijas. Tā dabā iekārtots, ka neviens šajā pasaulē neesam mūžīgi… Ir daudz iemeslu, kas rada finansiālus zaudējumus un tiesisko nedrošību pārim, kas izvēlas dzīvot kopā, nereģistrējot savas attiecības: nav mantojuma tiesību uz nekustamo īpašumu; nav tiesību saņemt pārdzīvojušā laulātā pensijas daļu vai mantot uzkrāto 2. pensijas līmeni, nav tiesību bez otra vecāka reģistrēt bērna piedzimšanu bez kopīga paternitātes iesnieguma vai arī reģistrā izdara ierakstu tikai par māti; nav juridisku tiesību uz kopīgu mantu; nav tiesību uz nodokļu atmaksu un atvieglojumiem; nav atvieglojumu uz nodevām; nav tiesību saņemt informāciju no ārstniecības iestādēm par dzīvesbiedra (nelaulāta) ārstēšanās procesu…

Valsts nodeva laulību reģistrācijai ir 14 €, bet, savukārt, pašvaldības nodeva laulību reģistrācijai svinīgos apstākļos ir noteikta kā maksas pakalpojums 30 € vai 50 € (Dundagas pilī, atkarīgs no viesu skaita), un 150 € par izbraukuma laulību ceremoniju. Ja laulības reģistrācija notiek dzimtsarakstu nodaļas kabinetā, tad jāmaksā tikai valsts nodeva 14 €. Laulību var noslēgt jebkurā dienā, izņemot svētdienas, ja vien šis datums nav jau aizņemts, un ne ātrāk kā pēc viena mēneša, kopš iesniegts iesniegums dzimtsarakstu nodaļā, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā.

Vēlos iedrošināt pārus, kuri vēlas noslēgt laulību! Tas nav ne sarežģīti, ne kaut kā citādi apgrūtinoši vai laikietilpīgi…

Aicinu pārus pieteikties Dzimtsarakstu nodaļā Dundagā, Pils ielā 5–1 otrdienās, trešdienās un ceturtdienās. Iepriekš vēlams zvanīt (mob. 29149134) par ierašanās laiku, jo ir aktīvs kāzu laiks.

Kā jau katru gadu, arī šogad, aicinu tos pārus, kuri šogad svin savas laulības 50, 55, 60, 65, 70 utt. gadu kāzu jubilejas, pieteikties pabalsta saņemšanai!

«Cilvēkus kopā satur mīlestība un pienākums. Kad ir tie abi, tad nāk arī svētība.» (Anda Līce)

 

Uz tikšanos!

Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Dundagā
Daiga Muceniece

Telefons 29149134

16.06.2022. |

Uzņemties atbildību un būt neatlaidīgam.

Noslēdzies konkurss «Talsu novada uzņemējdarbības Gada balva». 4. maijā, kad Latvija atzīmēja Neatkarības atjaunošanas dienu, Nurmuižā notika šīs balvas pasniegšanas pasākums.

No Kolkas pagasta Talsu novada uzņēmējdarbības gada balvu nominācijā «Gada tūrisma uzņēmējs 2021″ saņēma SIA «Ūši», par ar LEADER ELFLA projekta atbalstu īstenoto projektu «Pārgājienu un velotūristu servisa izveide» ar mērķi — dažādot tūrisma pakalpojumu klāstu, izveidojot pārgājieniem un velotūristiem piemērotu servisu ar naktsmītni. Ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu Vietējās rīcības grupas «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija» darbības teritorijā SIA «Ūši» jau iepriekš ir īstenojusi vairākus projektus: 2012.g. «Tradīcijām ir spēks. Ceļojums industriālās Kolkas vēsturē»; 2013.g. «Dabai draudzīgu saimniekošanas principu attīstīšana tūrisma saimniecībā»; 2014.g. «Atpūtas vieta Kolkā pie Mazjūras».

Vienlaikus SIA «Ūši» saņēma arī biedrības «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija» un Valsts finanšu institūcijas „Altum” (Kurzemes reģions) Simpātiju balvas!

Apsveicam!

Inteliģence un kultūra ir nācijas veidošanas pamats

23. aprīlī Kolkas Lībiešu saieta namā tika svinīgi atklāta multimediāla izstāde «Tautasdziesmu teicējas. 1991», kas turpina savu ceļu Latvijā. Izstādes saturā ir režisores Daces Micānes-Zālītes un video operatora Viestura Graždanoviča veidotas astoņas folkloras ekspedīcijas filmas un fotomākslinieka Jāņa Deinata tautasdziesmu teicēju fotoportreti no «Atmodas» laikiem. Par izstādes ​sasaisti ar tautas atmodas periodu un par jaunajām filmām («Lībiešu Krastiņš. Sīkrags. Irma Cērbaha un Frīda Žagare», «Helmī Stalte –—līvu vēja balss») vairāk stāsta Dace Micāne-Zālīte un Helmī Stalta. Kā atmodās latviešu tauta pēc padomijas garajiem okupācijas gadiem, kas bija tas spēks cilvēkos, kur radās garīgā sasaiste ar senču mantojumu — tāds bija izstādes vadmotīvs Kolkā. Jāpiebilst, ka Staltu ģimene bija Latvijā viena no pirmajām, kura, riskējot ar savu drošību, pirmā pacēla Latvijas brīvvalsts karogus pirms atmodas folkloras festivālos, pirmajā lielajā tautas manifestācijā Mežaparkā un citos atmodas laika pasākumos, kad par šādu rīcību draudēja reālas represijas. Šīs ģimenes gara spēks un uzdrīkstēšanās iedvesmoja tautu. Par tā laika izjūtām un notikumiem izstādes atklāšanā dalījās pati Helmī Stalte. 

Juris Orinskis,
Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs
27.04.2022. |