Spodrības diena Mazirbes Lībiešu tautas namā

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Spodrības diena Mazirbes Lībiešu tautas namā' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Spodrības diena Mazirbes Lībiešu tautas namā' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Spodrības diena Mazirbes Lībiešu tautas namā' iekš Twitter

Jau otro gadu Līvu savienība pavasarī rīko lielo talku, lai uzpostu savu tautas namu un tas godam varētu sagaidītu ikvienu ciemiņu, kas iegrieztos Lībiešu tautas namā Mazirbē. Pagājušo gadu darbi aprobežojās galvenokārt ar elementāru tīrības un kārtības ieviešanu. Šogad ieceres bija daudz lielākas, darbu apjoms ievērojami plašāks.

Pateicoties vairāku lībiešu labvēļu finansiālajam atbalstam, visu nodomāto izdevās paveikt. Galvenais izdevās pierādīt pašiem sev, ka daudzas lietas varam paveikt godprātīgi strādājot sabiedrības labā un apzinoties, ka paši esam šī nama saimnieki.

Pēc talkas jautāju Līvu savienības vadītajai Ievai Ernštreitei par šī brīža sajūtām: «Esmu ļoti gandarīta par negaidīti kuplo talcinieku pulku no visurienes, kur vien mēs esam — no Ventspils, Kolkas, Rīgas, Mazirbes. Bet, ja runā par lībiešu piekrastes pārstāvniecību, tad bijām arī no Košraga, Lielirbes, Miķeļtorņa, Sīkraga, Saunaga, Vaides, visi ciemi pārstāvēti. Dalībniekiem reģistrācijas numuri, protams, netika piešķirti, bet mūsu skaits bija tuvu četrdesmit, ieskaitot arī tos, kuriem grābeklītis vēl bija par lielu, kas pagaidām varēja lasīt tikai žagariņus.

Lasīt tālāk »

Talka Mazirbē

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Talka Mazirbē' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Talka Mazirbē' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Talka Mazirbē' iekš Twitter

7. maija rīts Mazirbē aizsākās ļoti rosīgs. Tika meklētas ķeras, grābekļi un citi darba rīki, jo biedrība «Randalist» organizēja talku.

Gribējām, lai mūsu ciemā ir par kādu sakoptāku vietu vairāk, tāpēc  nolēmām talkot pie lielā Kolkas-Ventspils ceļa krustojuma, kur posām aizaugušo ceļa malu. Darbi ritēja pilnā sparā, pļāvām, grābām, atbrīvojamies no nederīgiem krūmiem, stikla pudelēm u.c. atkritumiem. Talkotāju pulciņš bija pietiekami liels, tāpēc diezgan ātri sākām saskatīt vēlamo rezultātu. Uz sakoptā laukuma goda vietā likām ziedu laivu, kura ar savu krāšņo ziedēšanu priecēs visas vasaras garumā.

Lasīt tālāk »

Baiba Šuvcāne atkal saņem Aleksandra Pelēča literāro prēmiju!

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Baiba Šuvcāne atkal saņem Aleksandra Pelēča literāro prēmiju!' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Baiba Šuvcāne atkal saņem Aleksandra Pelēča literāro prēmiju!' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Baiba Šuvcāne atkal saņem Aleksandra Pelēča literāro prēmiju!' iekš Twitter

Talsu pilsētas dome 2000. gadā iedibināja tradīciju piešķirt rakstnieka Aleksandra Pelēča literāro prēmiju grāmatu autoriem par ieguldījumu A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga, Rojas novadiem.

Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīta ar sava laikmeta un sava novada norisēm, un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu.

2016. gada Aleksandra Pelēča literārai prēmijai bija nominēti šādi darbi:

  • «Dundznik valad», Vilnis Mitlers
  • «Karavīra ceļš», Guntars Ceravs un Jānis Vasiļevskis
  • «Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņ», Lidija Leikuma
  • «Talsu Valsts ģimnāzijas neprātības un asprātības», Antra Grūbe
  • «Talsu dendroloģiskais parks», Inta Metuzāle
  • «Talsi – kalnu un ezeru pilsēta», foto Ansis Druviņš
  • «Sauc par Vaidi mūsu ciemu», Baiba Šuvcāne
  • «Senlolots sapnis», Fricis Kristapsons (Vīksna)
  • «Tilts starp horizontiem», Anna Skaidrīte Gailīte

Izvērtēšanas komisija ir lēmusi 2016. gada Aleksandra Pelēča literāro prēmiju piešķirt Baiba Šuvcānei par grāmatu «Sauc par Vaidi mūsu ciemu»! Prēmija tiks pasniegta 10. aprīlī plkst. 14.00 Talsu galvenajā bibliotēkā.

Atgādinām, ka arī 2012. gadā Baiba saņēma šo prēmiju par vienu no saviem iepriekšējām grāmatām par mūsu pusi– «Senais lībiešu ciems Kolka»!

Apsveicam!