Rāndakēļ min jemākēļ– jauns veids, kā apgūt lībiešu valodu

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Rāndakēļ min jemākēļ– jauns veids, kā apgūt lībiešu valodu' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Rāndakēļ min jemākēļ– jauns veids, kā apgūt lībiešu valodu' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Rāndakēļ min jemākēļ– jauns veids, kā apgūt lībiešu valodu' iekš Twitter

Biedrība «Kolkas radošā grupa», iekļaujoties ANO Ģenerālās Asamblejas pasludinātā Starptautiskā pamatiedzīvotāju valodas gada (2019) norisēs, īsteno projektu «Rāndakēļ min jemākēļ» (Piekrastes valoda — mana mātes valoda) – lībiešu valodas stundas cilvēkiem ar priekšzināšanām, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, proti, iespēju sazināties tiešsaistē. Projekta īstermiņa mērķis ir uzlabot lībiešu valodas prasmes cilvēkiem ar priekšzināšanām, ilgtermiņa mērķis – veicināt lībiešu valodas lietošanu un stiprināt lībiešu kopienas identitāti.

Mācībām pieteikušies ap 10 cilvēku, kas savulaik apguvuši lībiešu valodu kursos, vasaras nometnēs vai patstāvīgi. Saprotot to, ka valodas apguves interesentu nelielais skaits ir ģeogrāfiski izkaisīti Latvijas robežās un aiz tām, tika nolemts nodarbības organizēt tiešsaistē Skype programmā, kas pieļauj grupveida sarunas, turklāt vienlaicīgi ir iespējams skatīt arī attēlus un sarakstīties. Nodarbības vada lībiešu valodas zinātāja Zoja Sīle, kurai ir ilggadēja pieredze lībiešu valodas mācīšanā. Projektā paredzētas 9 nodarbības, tiekoties tiešsaistē reizi nedēļā, un noslēguma pasākums jaunuzceltajā Kolkas Lībiešu saieta namā martā pirmajā pusē, kurā savas valodas prasmes izrādīs lībiešu valodas stundu klausītāji un tiks aicināts piedalīties ikviens interesents.

Projekts finansiālu atbalstu saņēmis mini grantu programmas SANA 2019 ietvaros, kas ir daļa no projekta «Pilsoniskās sabiedrības tīkls pamatiedzīvotāju valodu atjaunošanai» (Civil Society Network for Revitalising Indigenous Languages), kura īstenošanai apvienojušās sabiedriskās organizācijas no Igaunijas, Somijas un Krievijas, un kuru finansiāli atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padome. SANA 2019 mērķis ir atbalstīt sabiedrības iniciētas, galvenokārt jaunas un neatkarīgas somugru valodu attīstības un atjaunošanas idejas to tradicionālajās teritorijās. Kopumā mini grantu programmai bija iesniegti 65 projekti, no kuriem 10 tika atbalstīti, tostarp biedrības «Kolkas radošā grupa» iniciatīva. Grantus ieguvušo organizāciju pārstāvji tiek aicināti piedalīties tīklošanas (networking) semināros Somijā – Inari, sāmu kultūras centrā, Krievijā Ļeņingradas apgabalā – vepsu apdzīvotā teritorijā un Petrozavodskā, Karēlijā. Tajos piedalīsies arī biedrības «Kolkas radošā grupa» pārstāvji.

Par projekta īstenošanas gaitu un rezultātiem turpināsim informēt sociālajos tīklos, pašvaldības mājas lapās www.kolka.lv un www.dundaga.lv 

Biedrības «Kolkas radošā grupa» biedre,

projekta iniciatore Dženeta Marinska.

Lasīt vairāk par projektu Civil Society Network for Revitalising Indigenous Languages»

Kolkas lībiešu dziesmu ansamblim «Laula» top jauni lakati

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Kolkas lībiešu dziesmu ansamblim «Laula» top jauni lakati' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Kolkas lībiešu dziesmu ansamblim «Laula» top jauni lakati' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Kolkas lībiešu dziesmu ansamblim «Laula» top jauni lakati' iekš Twitter

2018. gada nogalē biedrība «Kolkas radošā grupa» ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētās Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. — 2020. gadam finansiālu atbalstu sākusi projekta «Austu lakatu iegāde Kolkas lībiešu dziesmu ansamblim Laula» īstenošanu. Projekta mērķis ir uzlabot ansambļa «Laula» vizuālo tēlu un brīvdabas priekšnesumu kvalitāti, kā arī veicināt skatītāju izpratni par etnogrāfisko tautastērpu.    

Ansamblis «Laula» darbojas kopš 2000. gada decembra un tā dalība ir neiztrūkstoša pašvaldības rīkotajos kultūras pasākumos Kolkas pagastā un Dundagas novadā. Ansamblis bieži tiek aicināts kuplināt arī kultūras pasākumus dažādās vietās Kurzemes novadā, īpaši tradicionālos gadskārtu svētkus, tādus kā Vasaras saulgriežus, Ziemas saulgriežus, Meteņus, Lieldienas u.c. Blakus ansambļa muzikālā repertuāra izkopšanai, svarīga loma ir arī tradicionālo tautas tērpu valkāšanas nozīmei. Dažādu aksesuāru lietojums pie tautastērpa tiek rūpīgi pārdomāts un izvēlēts saskaņā ar tradīcijām. Dalībnieces pašas darinājušas aubes, priekšautus, cimdus, zeķes, bet ir grūtības nodrošināt etnogrāfiski korektu ģērbšanās stilu brīvdabas pasākumos vēsā laikā. Mūsdienīgu virsjaku vai mēteļu nēsāšana virs etnogrāfiskā tautastērpa kopā ar etnogrāfisku galvassegu nav piemērota. Nepieciešamība pēc etnogrāfiski korekta, vēsiem laika apstākļiem piemērota apģērba radīja ideju projektam, kā rezultātā ansambļa dalībnieces iegūs austus vilnas lakatus, piemērotus uzstāšanās reizēm brīvdabas pasākumos.

Lasīt tālāk »

UNESCO konference Igaunijā

No 29. novembra līdz 1. decembrim projekta «UNESCO — tūrisms» darbinieki, aktīvākie tūrisma uzņēmēji no visiem projektā iesaistītajiem reģioniem un folkloras kopas, devās uz Hānaju un Versku Igaunijā, kur norisinājās konference, lai tūrisma uzņēmējs izprastu UNESCO zīmola nozīmi un to sekmīgi izmantotu tūrismā. Dundagas novadu pārstāvēja novada tūrisma uzņēmēja Signe Dišlere, biedrības Domesnes pārstāve Iveta Bekmane, projekta vadītāja Ilze Šteine un Kolkas koklētāju ansamblis.  

Suitu novads un Lībiešu krasts Latvijā, Setu zeme (Setomaa) un Kihnu sala Igaunijā pārstāv unikālas dzīvas kultūras, kuru tradīcijas joprojām iekļaujas vietējo iedzīvotāju ikdienā. Setomā, Kihnu un suitu kultūras mantojums jau ir iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, savukārt Lībiešu kultūrtelpa šogad iekļauta Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma sarakstā un šobrīd ir ceļā uz iekļaušanu UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.  

Arī Igaunijas melnās pirts tradīcijas ir iekļautas UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tādeļ 29. novembrī kā labo piemēru apmeklējām Mooskas saimniecību Hānjā. Igaunijas melnās pirts biedrības vadītāja Eda Veroja prezentēja šo seno tradīciju. Pirts rituālā ietilpst ne tikai miesas, gara attīrīšanās un ārstniecība, bet saziņa ar senčiem, mutvārdu folklora un tautas dziesmu dziedājums. Šī saglabātā, tradīcijām bagātā kultūras vide ir īpaša, tā ļauj tūristam iesaistīties un piedzīvot etniskā reģiona senatni mūsdienās.

Lasīt tālāk »

Kolkas stāvlaukums ir gatavs!

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Kolkas stāvlaukums ir gatavs!' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Kolkas stāvlaukums ir gatavs!' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Kolkas stāvlaukums ir gatavs!' iekš Twitter

16. novembrī, tieši Latvijas valsts proklamēšanas 100. gadadienas priekšvakarā oficiāli tika nodots ekspluatācijā Dundagas novada pašvaldībai piederošais labiekārtotais stāvlaukums valsts reģionālā autoceļa P131 malā iepretim Kolkas luterāņu baznīcai, līdz ar ko ir sekmīgi noslēdzies EJZF līdzfinansētais projekts «Dabu un vidi saudzējoša tūrisma veicināšana Kolkas piekrastē».

Stāvlaukuma būvdarbi tika uzsākti 2018. gada 5 jūnijā un tos veica SIA «Pretpils» no Valdgales. Projekta kopējās izmaksas ir 204269.65€, no kurām publiskais finansējums ir 161999.96€ (Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums), Dundagas novada pašvaldības līdzfinansējums  — 42269.69€. Būvprojekta autors– SIA «RI Pārvaldnieks» no Kandavas.

Pirmās idejas un vīzijas par iespēju izbūvēt šādu objektu radās jau 2016. gada pavasarī, kad Kolkas pagasta pārvalde sadarbībā ar kolēģiem Dundagas novada Attīstības nodaļā saskatīja arī reālas finansiālas iespējas projekta realizācijai. Rezultāts– labiekārtots stāvlaukums 36 automašīnām, tai skaitā 2 stāvvietas cilvēkiem ar invaliditāti un 2 stāvvietas elektromobiļiem ar uzlādes staciju divu elektromobiļu vienlaicīgai uzlādei (ar Mode 3 Type 2 pieslēgumu), kas stāvlaukumos visā Ziemeļkurzemē ir reta tehnoloģiska inovācija. Ir atsevišķas stāvvietas 2 lieliem autobusiem, nojume ar 2 labiekārtotām tualetēm (tai skaitā, cilvēkiem ar kustību traucējumiem), brīvi lietojama ūdens ņemšanas vieta, neliels bērnu rotaļlaukums, galdi, soli, atkritumu urnas, velosipēdu turētāji un citi praktiskas un estētiskas nozīmes labiekārtojuma elementi. Diennakts tumšajā laikā laukums tiek apgaismots.

Projektēšanas un būvdarbu laikā īpaša vērība tika pievērsta teritorijā atrodošos īpaši aizsargājamo biotopu– «Mežaino piejūras kāpu» un «Ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu» saglabāšanai.

Ļoti ceru, ka stāvlaukuma aprīkojums netiks zagts, demolēts un bojāts un šis labiekārtotais Kolkas stūrītis kalpos mums visiem– gan Kolkas viesiem, gan arī mums pašiem ilgi un labi! Tā ka būvdarbi tika veikti ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, stāvlaukums ir bezmaksas.

Kārtības un drošības uzturēšanai stāvlaukumā notiek videonovērošana!

Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens


Veikta Kolkas centrālā ūdensvada posma nomaiņa

Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Veikta Kolkas centrālā ūdensvada posma nomaiņa' iekš Draugiem Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Veikta Kolkas centrālā ūdensvada posma nomaiņa' iekš Facebook Padalīties ar šo Kolkas ziņu 'Veikta Kolkas centrālā ūdensvada posma nomaiņa' iekš Twitter

Lai uzlabotu situāciju ar dzeramā ūdens kvalitāti Kolkā, no 25. oktobra līdz 5. novembrim ar Dundagas novada pašvaldības atbalstu realizēts projekts «Ārējās ūdensvada sistēmas izbūve no sūkņu stacijas līdz «Saulrietiem» Kolkas pagastā, Dundagas novadā».

Projekta ietvaros ar caurdura metodi tika veikta jaunu polietilēna cauruļu ievilkšana, kas aizstās vecās čuguna caurules Kolkas centrālajā ūdensvadā no ūdens ieguves stacijas līdz «Saulrietu» mājai. Izbūves darbus organizēja un veica SIA «Santehnika MG». Darbu gaitā Kolkas iedzīvotāji saskārās ar ūdenspiegādes traucējumiem, kā arī tuvāko nedēļu laikā vēl iespējams ūdens saduļķojums, taču cerēsim, ka īslaicīgās neērtības attaisnosies un vainagosies ar kvalitatīvāku un tīrāku ūdeni Kolkā.

Nomainītais ūdensvada posms (400 metri) veido aptuveni trešdaļu no centrālās ciema maģistrāles, kas izbūvēts 80. gadu vidū un sniedzas no ūdens ieguves vietas mežā pretī «Kuršu» un «Margrietiņu» mājām līdz Kolkas ūdenstornim. Šis posms ir nozīmīgākais arī pakalpojuma ņēmēju – iedzīvotāju skaita ziņā, jo ietver ciema lielākās daudzdzīvokļu mājas, un tā nomaiņas rezultātā labākas kvalitātes ūdeni iegūs maksimāli lielāks patērētāju skaits.

Veicot ūdensvada pieslēguma darbus, bija uzskatāmi redzams, ka vecās čuguna caurules gadu gaitā aizsērējušas ar biezu dubļu masu vismaz par ceturtdaļu no caurules diametra, ko veido smiltis, dzelzs daļiņas, amonija joni, mangāna nogulsnes u.c. piesārņojumi, kā to liecina arī ūdens monitoringa rezultāti. Vienīgais risinājums ūdens kvalitātes uzlabošanai šajā gadījumā ir veco ūdensvadu maiņa, tāpēc nākamo gadu laikā plānota arī turpmāko posmu pakāpeniska nomaiņa Kolkas centrālajam ūdensvadam.

Ivo Bordjugs, SIA “Kolkas ūdens” valdes loceklis